…raksta turpinājums no 1. lapas
Kas vēl mums ir nepieciešams, lai ielūkotos patiesībai acīs?
- Nē, atbilde neslēpjas diagnostikas iespēju uzlabošanā!
- Nē, viņi tādi nepiedzimst!
- Nē, tā nav skolas un sistēmas vaina!
- Jā, lai cik arī nebūtu sāpīgi to atzīt, bet daudzos gadījumos tieši mums, vecākiem, jāpalīdz saviem bērniem!
Kur tad ir problēma?
Mūsdienu bērniem ir atņemta veselīga bērnība pašos pamatos, jo viņiem trūkst:
- Emocionāli pieejami vecāki;
- Strikti novilktas robežas un noteikumi;
- Pienākumi;
- Sabalansēts uzturs un pietiekams miegs;
- Kustības un svaigs gaiss;
- Radošas spēles, komunikācija un brīva laika pavadīšana.
Tā vietā bērni saņem:
- No sevis attālinātus vecākus;
- Vecākus, kuri lutina un ļauj visu;
- Sajūtu, ka visi bērnam ir kaut ko parādā;
- Nesabalansētu uzturu un nepietiekamu miegu;
- Sēdošu dzīvesveidu.
Bezgalīgu stimulāciju, tehnoloģijas brīnumus, mirkļa apmierinājumu.
Vai tad ir iespējams audzināt veselīgu paaudzi tādos apstākļos? Protams, ka nē!
Cilvēka dabu nepiemānīsi – bez vecāku audzināšanas nekādi neiztikt!
Kā redzam, sekas ir šausmīgas. Par normālas bērnības zaudēšanu bērni maksā ar emocionālās labsajūtas zaudēšanu.
Ko darīt?
Ja mēs gribam, lai mūsu bērni izaugtu laimīgi un veseli, mums jāsāk mosties un atgriezties pie pamatiem. Vēl nav par vēlu!
Ko jums, kā vecākiem, vajadzētu darīt:
- Nosakiet ierobežojumus un atcerieties, ka jūs esat bērna vecāks, nevis viņa draugs.
- Nodrošiniet bērnu ar to, kas viņam nepieciešams, nevis ar to, ko viņš grib. Nebaidieties atteikt, ja viņa vēlmes neatbilst vajadzībām.
- Dodiet bērnam veselīgu un sabalansētu ēdienu, ierobežojiet našķus.
- Pavadiet laiku dabā.
- Katru dienu vakariņojiet kopā. Bez tehnoloģijām!
- Spēlējiet galda spēles.
- Katru dienu iesaistiet bērnu mājas darbos (salocīt veļu, sakārtot rotaļlietas, izkarināt veļu, izkrāmēt pirkumus, palīdzēt saklāt galdu utt.).
- Liekat bērnu gulēt katru vakaru vienā un tajā pašā laikā. Neļaujiet gultā ņemt līdz viedierīces.
- Māciet bērniem atbildību un neatkarību. Necenšaties pasargāt viņus no sīkām neveiksmēm, tas māca viņus pārvarēt grūtības.
- Nekārtojiet bērna vietā skolas somu, nenesiet uz skolu aizmirsto pusdienu kastīti un mājasdarbu. Nelobiet banānu piecgadniekam. Māciet to visu darīt pašiem. Māciet pacietību un dodiet iespēju brīvi pavadīt laiku, lai bērnam ir brīdis nogarlaikoties un pašam izpaust savu radošumu.
- Nenodrošiniet bērnam nebeidzamas izklaides.
- Nebāziet ”zem deguna” viedierīces kā zāles garlaicībai.
- Neatbalstiet “gadžetu “ izmantošanu mašīnā, restorānā, veikalā. Lai bērna smadzenes mācās patstāvīgi tikt galā ar garlaicību.
- Esiet emocionāli pieejami, māciet bērnam sociālās prasmes.
- Nenovērsieties no bērna, atbildot pa telefonu.
- Māciet bērnam tikt galā ar dusmām un aizkaitinājumu.
- Māciet bērnam sveicināties, dalīties, just līdzi, uzvesties pie galda un sarunas laikā.
- Uzturiet emocionālo saikni – smaidiet, dodiet bučas, kutiniet bērnu, lasiet viņam priekšā, dejojiet kopā, lēkājiet, rāpojiet pa grīdu!
Mums jāmaina savi bērni, citādi iegūsim paaudzi, kas lieto tabletes savas emocionālās stabilitātes uzturēšanai. Vēl nav par vēlu, lai gan laika paliek aizvien mazāk…