…raksta turpinājums no 1. lapas
Ģenerālprokuratūras pārstāve, prokurore Sandra Kerno skaidroja, ka pašlaik attiecīgie materiāli ir pieejami noteiktam personu lokam, tajā skaitā zinātniskajiem darbiniekiem un personām, kuru intereses ir aizskartas. Viņa akcentēja, ka šajā jautājumā būtu nepieciešams uzklausīt Datu valsts inspekcijas nostāju, ņemot vērā, ka Saeimā skatītie likumprojekti paredz vārdu un uzvārdu publiskošanu. Kerno atgādināja, ka drīzumā Latvijai būs jāievieš arī Eiropas Savienības (ES) regula par personu privātās dzīves aizsardzību.
Viņa pauda bažas, ka atsevišķos gadījumos, kad kriminālprocesa jautājumos būs nepieciešama palīdzība no kādām personām, tās var atteikties sniegt liecības, ja tiks pieņemts lēmums par šodien skatāmā kriminālprocesa deklasificēto sarunu publiskošanu.
Ģenerālprokuratūra no vairāku ES dalībvalstu kolēģiem saņēmusi informāciju, ka ar šādiem materiāliem viņu valstī iedzīvotājiem nav iespējams iepazīties. Vācijas puses pārstāvji esot norādījuši, ka šāda situācija var novest pie potenciālas tiesvedības par šo personu dubultsodīšanu no sabiedrības puses, skaidroja Kerno. Prokuratūra informācija no citām valstīm saņēmusi mutiski, jo atzinuma sagatavošanai par parlamentā skatāmajiem likumprojektiem bija ierobežots laiks rakstisku viedokļu saņemšanai.
Prokurore skaidroja, ka sarunās izskan dažāda personiska rakstura informācija, kas būs jādzēš. Līdz ar to jautājums, vai sarunu, kurā būs pārtraukumi, varēs normāli uztvert. Tāpat ir ļoti liels risks, ka kāds no personīgajiem datiem netiks izdzēsts un attiecīgā persona var vērsties pret iestādi par viņas datu izplatīšanu.
Šīs darbības arī prasīs ievērojamus finanšu līdzekļus, ko pašlaik nevar aprēķināt; tāpat vēl jāapzina tehniskās iespējas, kā veikt datu apstrādi, skaidroja Kerno.
KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča norādīja, ka KNAB pievienojas ģenerālprokuratūras argumentiem, un akcentēja, ka, publiskojot kriminālprocesa materiālus, tiks pārkāpta Satversmē nostiprinātā nevainīguma prezumpcija un privātās dzīves neaizskaramība.
Ņemot vērā, ka deklasificēta ir tikai maza daļa no attiecīgajām telefonsarunām, pēc to publiskošanas sabiedrībai var tikt radīts maldīgs un kariķēts priekšstats par visu izmeklēšanas procesu, skaidroja Jurča.
Savas bažas sēdē pauda arī tiesībsargs Juris Jansons, kurš norādīja, ka, publicējot attiecīgos materiālus, iespējams, tiks radīts precedents, ka sabiedrības interesēs būtu jāļauj «24/7» režīmā skatīties un klausīties jebkuru amatpersonu tīri preventīvos nolūkos.
Jansons pauda bažas par tiesību uz privāto dzīvi nesamērīgu ierobežošanu un akcentēja nepieciešamību rīkoties samērīgi un līdzsvaroti.
Komisijas sēdē izskanēja arī citu tiesību jomas pārstāvju viedokļi.