Valsts policija pēdējā laikā saņem arvien vairāk ziņu par neticami nekaunīgu krāpšanas shēmu, kuras mērķis ir atņemt cilvēkiem viņu mājokļus.
Krāpnieki izmanto viltu, uzdodoties par policistiem vai banku darbiniekiem, un iedzīvotāji dažādās Latvijas pilsētās šādā veidā jau ir zaudējuši savus dzīvokļus. Šī shēma ir izstrādāta ļoti smalki, liekot upurim ticēt, ka viņš piedalās svarīgā nozieguma apkarošanas operācijā. Diemžēl rezultāts ir skarbs – cilvēks paliek gan bez pajumtes, gan bez naudas.
Kā sākas viltus policijas “operācija”
Viss parasti sākas ar vienu telefona zvanu. Krāpnieks stādās priekšā kā policijas darbinieks un satrauktā balsī paziņo, ka kāds svešinieks šobrīd mēģina nelikumīgi pārdot jūsu dzīvokli. Lai situāciju it kā glābtu un noķertu vainīgos, viltvārdis piedāvā iesaistīties slepenā policijas darbībā.
Cilvēkam iestāsta, ka vienīgais veids, kā pieķert noziedzniekus, ir pašam formāli “pārdot” savu īpašumu. Uzticoties šim stāstam un vēloties palīdzēt tiesībsargājošajām iestādēm, iedzīvotāji piekrīt šim bīstamajam solim. Viņi pat nenojauš, ka tajā brīdī patiesībā sāk paši savas mājvietas zaudēšanas procesu.
Reāls mākleris un viltus norādījumi
Krāpnieki rīkojas ļoti mērķtiecīgi. Viņi īpašnieka vārdā aizpilda pieteikumu kāda nekustamo īpašumu biroja mājaslapā, norādot, ka dzīvoklis tiek pārdots. Drīz vien īpašniekam piezvana īsts mākleris, kurš tiešām vēlas palīdzēt pārdot īpašumu.
Šajā brīdī krāpnieki turpina dot norādījumus pa telefonu, sakot, ka viss, kas notiek ar mākleru, ir tikai “teātris” vai fiktīva darbība noziedznieku pievilināšanai. Cilvēks, pildot šīs instrukcijas, paraksta īstus dokumentus un veic visas nepieciešamās darbības, lai mājokli pārdotu pa īstam. Kad darījums ir noslēdzies, nauda tiešām ienāk pārdevēja kontā, taču krāpnieki jau zina nākamo soli – viņi atsūta kurjeru, kuram upuris labprātīgi atdod visu iegūto summu, joprojām ticot, ka tā ir daļa no operācijas.
Slepenības plīvurs un izmeklēšanas grūtības
Viens no krāpnieku galvenajiem ieročiem ir stingra prasība pēc slepenības. Upurim vairākkārt uzsver, ka par notiekošo nedrīkst stāstīt nevienam – ne radiem, ne draugiem, ne arī vērsties tuvākajā policijas iecirknī. Tieši šī iemesla dēļ cietušie par vēlu saprot, ka ir apkrāpti, un policija nevar laikus iejaukties.
Policijā par visiem šiem gadījumiem ir sākti kriminālprocesi, taču izmeklēšana nav vienkārša. Interesanti, ka krāpnieki savus upurus apvārdo tik spēcīgi, ka sākotnēji cilvēki pat atsakās sadarboties ar īstajiem policistiem. Viņiem ir radīta ilūzija, ka tie, kas viņus nupat apmānīja, ir “labie tēli”, bet īstie likumsargi ir krāpnieki.
Kā sevi pasargāt un atpazīt briesmas
Valsts policijas eksperti atgādina, ka ne policija, ne bankas, ne mobilo sakaru operatori nekad nelūgs iedzīvotājus iesaistīties nekādās “slepenās operācijās” un neveiks darbības ar jūsu nekustamo īpašumu pa telefonu. Ja saņemat zvanu ar šādu dīvainu piedāvājumu, vispareizākā rīcība ir nekavējoties pārtraukt sarunu.
Šī gada pirmajos desmit mēnešos Latvijas iedzīvotāji krāpniekiem kopumā ir atdevuši jau gandrīz 18 miljonus eiro. Tas ir ievērojami vairāk nekā pagājušajā gadā tajā pašā laikā. Par jebkādiem aizdomīgiem zvaniem vai gadījumiem, kad kāds mēģina izvilināt datus vai rīkoties ar jūsu īpašumu, ir obligāti jāziņo policijai, zvanot pa tālruni 112 vai rakstot iesniegumu portālā “latvija.gov.lv”.