Par pasaules labāko futbolistu uzskatīto portugāli Krištianu Ronaldu esam raduši redzēt darbībā. Taču šoreiz piedāvājam viņa dzīves uzskatus.
Ir ļaudis, ar kuriem tu nedrīksti strīdēties. Viņiem ir tikai jāpasaka paldies — un viss.
Cilvēkā, kuram patīk daudz runāt, parasti neviens tā īsti neieklausās.
Meistarīga spēle ir gadiem ilga cītīga darba, nelokāmas ticības tam, ko dari, rezultāts. Un tā gadu no gada, nekas jau nemainās. Un es turpināšu tādā pašā garā. Nekas nenotiek nejauši, tāpat vien. Tikai ar talantu vien nepietiek – ja nestrādāsi, ja nepūlēsies vaiga sviedros katru dienu, nekas nenotiks.
Jā, mums ir nauda, mums ir automašīnas, mums ir viss. Bet jums nav ne jausmas, kam ir bijis jāiziet cauri, lai to iegūtu.
Es neesmu perfekcionists, bet man patīk apzināties, ka es esmu visu izdarījis kvalitatīvi. Un kas ir daudz svarīgāk – es jūtu nemitīgu vajadzību mācīties, pilnveidoties, izkopt savu meistarību. Taču ne tikai tādēļ, lai iepriecinātu treneri un futbola līdzjutējus, bet arī lai pats justos gandarīts. Es esmu pārliecināts, ka mācīties var bezgalīgi, neapstāties izaugsmē, un nav svarīgi, cik vecs tu esi.
Ja domāsi par to, ko par tevi teiks citi – tu nespēsi izdzīvot.
Iespējams, kāds fano par Messi, citiem šķiet, ka nav labāka par Iniestu. Es cienu viņu izvēli, tomēr pēc manām domām, labākais futbolists pasaulē esmu es.
Ir viegli kļūt izlutinātam, ja pamosties lielā gultā, ēd jogurtu ar augļiem, bet garāžā tevi gaida ekselentas automašīnas. Vakar dēls man jautāja: „Vai es varētu iegūt savā īpašumā Iphone 6?”. Es atbildēju: „Nē, kam tev vajadzīgs telefons? Kam tu grasies zvanīt?” – „Es zvanīšu tev, tēti!” – „Es zvanīšu vecmāmiņai un viņa tevi paaicinās pie telefona”, – es viņam teicu.
Raksta turpinājums nākamajā lapā!