…raksta turpinājums no 1. lapas
Viens no tipiskākajiem Lieldienu simboliem ir Lieldienu zaķis, kas nes krāsainas olas. Taču, lai šīs olas nopelnītu, ir jāiztur pārbaudījumi: vai nu jāmeklē tās, vai jāpiedalās ar olām ripināšanas sacensībās, vai arī jāsitas ar citu olu.
Lai nu kā tur būtu, pirmo reizi Lieldienu zaķis vēstures avotos minēts 1555. gadā. Taču toreiz gan tas tika izmantots vienīgi svētku cepetim. Bērnus ar olām zaķis sāka apdāvināt gadsimtu vēlāk – ap 1682. gadu. Kāpēc tieši zaķim ir uzticēts šis gods, nav zināms, taču līdz mūsdienām saglabājušies atsevišķi minējumi par to:
– Pavasara dieviete Ostere zaķi kā labo gariņu sūta pie cilvēkiem, lai noskaidrotu, kas notiek cilvēku mājās. Par to viņa reizi gadā ļauj zaķim dēt raibas olas cilvēkiem.
– Zaķis, tāpat kā ola, tiek uzskatīts par auglības simbolu.
– Lieldienās zaķis ir tas pats, kas Ziemassvētkos vecītis vai rūķis, kurš ciemojas un apdāvina čaklus un paklausīgus bērnus.
– Tas ir vienkārši joks, kam grib ticēt gan pieaugušie, gan bērni.
– Tas ir protestantu izgudrojums pretstatā katoļu kultam svētīt olas.
Vēl kāds avots skaidro, ka Lieldienu zaķis ir attēlots kristietības ikonogrāfijā, simbolizējot neaizsargātību, spēju atrauties no vajātājiem, ja skrien kalnā, jo priekškājas tam īsākas par pakaļkājām. Zaķis uzskatāms arī par auglības simbolu, jo pavasarī daba mostas jaunai dzīvei.
Savukārt mūsu tautai ir raksturīga vēl kāda savdabīga un ļoti sena Lieldienu ieraža – putnu dzīšana. Tautas tradīcijā putni nozīmēja ļaunumu un slimības, ļaunos garus, raganas un laumas. Aizdzenot tos no lauka un sētas, ļaudis cerēja pasargāt lopus un sējumus, aizraidīt tālāk no mājām plēsīgos zvērus.
Viens no galvenajiem seno latviešu Lieldienu rituāliem, kas citām tautām ir maz zināms vai arī vispār nav pazīstams, ir šūpoļu kāršana un šūpošanās, kas veicina auglības spēku. Jo augstāk šūpojas, jo labāka raža būšot gaidāma, jāšūpojas arī tādēļ, lai vasarā odi nekostu. Šūpoles parasti iešūpoja to kārēji, vispirms šūpoties aicināja cerēties sākušos pārus, tad nāca kārta bērniem un visiem pārējiem. Par šūpošanos bija jāmaksā ar olām. Šūpojās arī visu nedēļu pēc Lieldienām, bet pēc tam šūpoles sadedzināja.
Apskaties arī: Lieliskas oriģinālidejas un pamācības Lieldienu olu krāsošanai no DABĪGĀM izejvielām!
Avots: Puaro.lv