Vēnu varikoze ir plaši izplatīta saslimšana un ļoti aktuāla problēma. Kā apliecina Latvijas Fleboloģijas biedrības veiktais pētījums, nopietnas vēnu saslimšanas piemeklē katru otro Latvijas iedzīvotāju.
Cilvēki ikdienā par savu kāju veselību nereti aizdomājas novēloti, kad jau ir novērojama kāju tūska un sāpes. Dakteris Andris Bērziņš norāda, ka ļoti svarīga ir laicīga profilakse.
Varikoze jeb paplašinātas vēnas ir visbiežāk sastopamā vēnu slimība. Tā ir sliktas asinsrites simptoms, kuras cēlonis ir asinsvadu elastības trūkums. Vēnu varikozes gadījumā virspusējo vēnu vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas, tas ir, virzīt asinis uz sirdi, un veidojas asins sastrēgums kājās.
Kādi ir raksturīgākie vēnu varikozes simptomi?
Tieši hroniska venoza mazspēja (HVM) sākas diezgan nemanāmi ar katram pacientam individuāliem simptomiem, kurus cilvēks kājās var sajust dienas beigās. Saslimšanas sākumā kājas ātri nogurst, var būt spīlējoša sajūta kāju ikros, dienas beigās pietūkušas potītes, par ko liecina nospiedums no zeķēm arī gadījumos, kad to gumija nemaz nav bijusi tik cieša, naktī pavadošais simptoms ir krampji kājās. Šie simptomi norāda, ka slimība ir sākotnējā stadijā.
Bieži vien pacienti tam nepievērš uzmanību, domājot, ka kājas ir nogurušas no ikdienas slodzes.
Kādas ir sekas, ja pirmie simptomi netiek uztverti nopietni un slimību neārstē?
Ja HVM neārstē, var krietni mazināties pacienta dzīves kvalitāte. Ar laiku varikozas vēnas ir paplašinātas, savītas vai pietūkušas. Uz kājām kļūst redzams vēnu tīklojums un zili vēnu mezgli. Vēnu iekaisuma gadījumā var attīstīties grūti ārstējamas un ļoti sāpīgas trofiskās čūlas, kā arī ekzēma. Ja vēnas neārstē, var rasties komplikācijas – vēnu iekaisums (flebīts), tromboze (aizsprostojums), trombi var veicināt plaušu emboliju, kas var sākt pārvietoties augšup pa asinsrites sistēmu, izraisot sirdsdarbības traucējumus, insultu, infarktu. Tromboze ir bieža varikozo vēnu komplikācija.
Sievietēm ir divas reizes lielāka nosliece uz vēnu slimībām nekā vīriešiem, jo anatomiski viņu vēnas ir tievākas un saistaudi vājāki. Arī vēnu varikoze visbiežāk iedzimst meitenēm nekā zēniem. Sievietēm vēnu varikoze visbiežāk parādās jau 30 gadu vecumā, bet iedzimtības gadījumā pat vēl agrāk.
Kā mēs varam pasargāt sevi no vēnu varikozes, tās tālākas attīstības?
Būtiski ir savlaicīgi pamanīt pirmos simptomus un vērsties pie speciālista. Ja vēnu varikoze nav pārāk izteikta, ko novērtē speciālists, to var ārstēt, lietojot flebotropos līdzekļus, kas uzlabo venozo atteci, nostiprina vēnas un samazina vēnu sieniņu caurlaidību, kā arī nēsājot kompresijas zeķes.
Aptiekās pieejami flebotropie bezrecepšu medikamenti, kuri ir ļoti efektīvi apakšējo ekstremitāšu hroniskas venozas mazspējas ārstēšanai. Klīniskajos pētījumos pierādīts, ka visefektīvākie ir mikronizēta diosmina un hespiridinu saturošie medikamenti. Aptiekās tādi ir Hesio 500mg un Detralex 500mg, kuru parastā deva ir 1 tablete 2 reizes dienā. Jaunums aptiekās ir Hesio 1000mg tabletes, kura sastāvā ir mikronizēts diosmīns un hespiridīns un dienas deva ir tikai 1 tablete dienā, kas lietošanu padara daudz ērtāku. Vēl aptiekās pieejams Flabien, kur sastāvā ir tikai diosmins, tablete nav apvalkota, kas apgrūtina norīšanu, kā arī Phlebodia, kura sastāvā ir tikai diosmīns, un tas nav mikronizēts, attiecīgi nesasniedzot mikronizētās formas uzsūkšanās ātrumu un iedarbības efektu.