Īstu vīru saruna.
Dēls mācījās 5.klasē, kad ļoti aizvainoja māti, – līdz pat asarām. Es neiejaucos. Pagāja nedēļa.
Dēls pildīja mājasdarbus, kad es piegāju pie viņa un teicu:
– Iesim pastaigāties. Man ar Tevī nopietni jāaprunājas.
Mēs klusējot staigājām kādu laiku pa parku. Brīžiem ir jāklusē, lai izteiktu savu sāpi. Audzināšana vienmēr notiek iekšējā pasaulē, nevis ārējā. Dēls saprata , ka saruna būs pavisam nopietna.
– Dēls man vajag Tavu palīdzību, bija laiks kad es iemīlējos. Un es apsolīju šai meitenei, ja viņa mani apprecēs, tad es darīšu visu, lai neviens viņu neaizvainotu. Tā bija tava māte… Un tagad man vajag Tavu padomu, kā man rīkoties ar dēlu, kurš ir apvainojis manu mīļoto sievieti?
Dēls padomāja un atbildēja:
– Sodi mani.
– Agrāk es biju viens vīrietis ģimenē, tagad mēs esam divi. Divi vīrieši, kuriem jāsargā sava mīļotā sieviete. Sarunāsim, ka neviens neuzzinās par mūsu sarunu, tā būs mūsu vīriešu vienošanās.
Mēs paspiedām viens otram roku, apstiprinot ka mēs turēsim doto solījumu. Šādas vīrišķīgas sarunas parāda pilnīgu uzticēšanos un cieņu pret savu bērnu.