Saeimā aizliegusi aromātus e-cigaretēm, taču aizlieguma pretinieki norāda, ka aizliegums palielinās melno tirgu, un veipotājiem spiedīs atgriezties pie kaitīgajām cigaretēm.
Iniciatīva par aromātu saglabāšanu savākusi jau vairāk kā 9000 iedzīvotāju parakstus (balsojums notiek ŠEIT)
Saeimā apstiprinātās izmaiņas Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā ir domātas kā regulējums, nevis aizliegums.
Mana balss balsojuma aprakstā teikts:
“Tomēr likumprojektā iekļautais aromātu aizliegums elektroniskajām cigaretēm, manuprāt, apdraudētu visu šo nozari. Jo šiem pastiprināti regulētajiem produktiem paredzami nebūtu pieprasījuma, un to pašreizējie lietotāji vai nu turpinās iegūt produktus, bet jau melnajā tirgū, vai arī iegādāsies tos citās valstīs, vai arī atgriezīsies pie daudz kaitīgākajām tradicionālajām cigaretēm. Igaunijā jau atzīst, ka iepriekš pieņemtais aromātu aizliegums nav sasniedzis mērķi (1).
Pretēji populāram uzskatam, e-cigarešu nozare nav ieinteresēta, ka tās produktus patērē nepilngadīgie. Arguments, ka produkti ar savu izskatu un garšām tiek mērķēti uz bērniem, neiztur kritiku, jo varam atrast daudz citu produktu, kas paredzēti pieaugušajiem, bet ir krāsaini un ar dažādiem aromātiem vai garšām.
Atbildīgajai Saeimas komisijai jau iepriekš ir arī piedāvāts paaugstināt vecuma ierobežojumu līdz 21 gadam, taču tas tika ignorēts.
Norādu, ka patlaban viens no veidiem, kā nepilngadīgie piekļūst e-cigaretēm, ir ar 18 gadus sasniegušo vecāko klašu skolēnu starpniecību; augstāks vecuma ierobežojums šo konkrēto problēmu varētu risināt. Otrs populārs veids, kā šie produkti nokļūst nepilngadīgo rokās, ir internets; konkrēti – nelegālā tirdzniecība tādās saziņas vietnēs kā “Telegram”.
Medijos regulāri redzams, ka policija ar suņiem “trenkā” skolēnus, taču nav nācies lasīt, ka būtu noķerts kāds no šiem nelegālajiem tirgotājiem. Šie tirgotāji pircējiem dokumentus neprasa, un bieži tiek tirgoti ES nesertificēti un veselībai potenciāli bīstami un kaitīgi produkti, kuriem nav Latvijas akcīzes markas. Aizlieguma gadījumā šis tirgus pilnīgi noteikti palielināsies.
Mediju telpā arī nekritiski tiek tiražētas puspatiesības, nepatiesības un melīgi apgalvojumi par e-cigaretēm. Piemēram, ka tabakas aizvietotājprodukti šobrīd netiekot regulēti. Patiesībā to tirdzniecība jau šobrīd tiek regulēta gan lokāli, gan ES līmenī.
Tāpat medijos regulāri tiek apgalvots, ka tabakas aizstājējprodukti ir tikpat vai pat vēl kaitīgāki par cigaretēm. 2022. gada septembrī Lielbritānijas valsts veselības organizācija Public Health England publicēja savu atjaunoto ziņojumu par e-cigaretēm, kurā pieturās pie iepriekš izteiktās aplēses, ka elektroniskās cigaretes ir VISMAZ par 95% mazāk kaitīgas, kā tradicionālās cigaretes (2). Vēl ir izskanējis, ka e-cigaretes nepalīdzot atmest smēķēšanu. 78 dažādu pētījumu apkopojums ar 22’000 dalībnieku liecina par pretējo:
“Ir augstas ticamības pierādījumi, ka e-cigaretes ar nikotīnu palīdz atmest tradicionālo cigarešu smēķēšanu, salīdzinājumā ar nikotīna aizvietošanas terapijas produktiem (plāksteri, košļājamās gumijas)” (3). Zviedrijas parlaments šovasar noraidīja līdzīgu aizliegumu Latvijā plānotajam, argumentējot, ka tas būtu pretproduktīvi sabiedrības veselībai (4). Kā zināms, Zviedrijā ir zemākie rādītāji ES tabakas smēķētāju un plaušu vēža izplatībā. Tiek uzskatīts, ka tas vismaz daļēji ir saistīts Zviedrijā jau vēsturiski pieejamo legālo tabakas cigarešu alternatīvu – tabakas spilventiņiem “snuss” (ES legāli – tikai Zviedrijā).”