1925. gadā Remarks pirmo reizi apprecējās ar aktrisi Ilzi Jutu Zambonu. Viņu laulība bija vētraina, un abi viens otram bija neuzticīgi. Pēc šķiršanās viņi abi otrreiz apprecējās 1938. gadā, lai Zambonu varētu emigrēt no Vācijas.
1927. gadā Remarks otro reizi izmēģināja roku rakstīšanā, uzrakstot romānu “Stacija horizontā” (Station am Horizont), kas tika publicēts sporta žurnālā “Sport im Bild”, kurā Remarks tajā laikā strādāja. Romāns grāmatas formātā tika publicēts tikai 1998. gadā.
Ē. M. Remarka pazīstamākais romāns “Rietumu frontē bez pārmaiņām” (Im Westen nichts Neues) tika uzrakstīts dažos mēnešos 1927. gadā, bet autors uzreiz nevarēja atrast grāmatas izdevēju, tāpēc romāns tika publicēts 1929. gadā. Romānā no 19 gadus jauna karavīra skatpunkta attēlots Pirmais pasaules karš un tā bezjēdzība un nežēlība. Pēc šī romāna sekoja vēl vairāki līdzīgi darbi, kuros Remarks vienkāršā, emocionālā valodā aprakstīja kara laiku un pēckara gadus.
1931. gadā, pēc romāna “Mājupceļš” (Der Weg zurück) uzrakstīšanas, Remarks pameta Vāciju. Viņš nopirka māju Šveicē, un gan tur, gan arī Francijā dzīvoja līdz 1939. gadam, kad kopā ar sievu pameta Eiropu un pārcēlās uz ASV. 1947. gadā Remarks ar sievu kļuva par pilntiesīgiem ASV pilsoņiem.
1933. gadā, kad Vācijā bija nodibinājies nacistiskais režīms, Remarka grāmatas tika aizliegtas un pat publiski dedzinātas. Viens no ieganstiem bija uzskats, ka Remarks cēlies no Francijasebrejiem un viņa īstais uzvārds patiesībā ir Krāmers (Kramer – apvērsts Remark). Šis nepareizais fakts joprojām parādās dažās Remarka biogrāfijās.[nepieciešama atsauce]1943. gadā nacisti apcietināja Remarka māsu Elfrīdu Šolcu, kura bija palikusi Vācijā ar savu vīru un diviem bērniem. Pēc īsa tiesas procesa viņa tika atzīta par vainīgu, jo it kā bija izteikusies, ka karš tikšot zaudēts. Pierādījumi atbalsta apgalvojumu, ka nāves sods Remarka māsai tika piespriests tikai tāpēc, lai sodītu viņas brāli. Elfrīdai Šolcai tika izpildīts nāvessods 1943. gada 16. decembrī. Par godu viņai Osnabrikā ir nosaukta iela.
Vēl viens ļoti populārs Remarka romāns, kas pirmoreiz tika publicēts 1945. gadā angļu valodā, bet gadu vēlāk arī vāciski, bija “Triumfa arka” (Arc de Triomphe).
1948. gadā Remarks atgriezās Šveicē, kur pavadīja atlikušo dzīves daļu. Pēc romāna “Triumfa arka” uzrakstīšanas, septiņus gadus Remarks neuzrakstīja nevienu darbu, bet tad 1952. gadā tika izdots romāns “Dzīvības dzirksts” (Der Funke Leben). Rakstot šo romānu, rakstnieks paralēli strādāja pie vēl viena darba – romāna “Laiks dzīvot un laiks mirt” (Zeit zu leben und Zeit zu sterben). Romāns tika izdots 1954. gadā angļu tulkojumā ar nosaukumu “A Time to Love and a Time to Die” (Laiks mīlēt un laiks mirt). 1958. gadā pēc šī romāna motīviem Vācijā tika uzņemta filma. Pats romāna autors šajā filmā parādījās profesora lomā.
1955. gadā Remarks uzrakstīja scenāriju austriešu filmai Der letzte Akt, kurā tika parādītas Hitlera pēdējās dzīves dienas. Teātris bija Remarka sapnis un liela kaisle.
Pēdējais darbs, ko Remarks pabeidza, bija romāns “Lisabonas nakts” (Die Nacht von Lissabon), kas tika izdots 1962. gadā.
1958. gadā Remarks apprecējās ar Holivudas aktrisi Pauleti Godardu, ar kuru kopā nodzīvoja līdz pat savai nāvei 1970. gada 25. septembrim. Rakstnieks mira 72 gadu vecumā. Remarks ir apglabāts Ronko kapsētā Šveicē, kur atdusas arī viņa sieva.
Remarka darbiem raksturīga vienkārša, bet emocionāla valoda, reālistiskums, Pirmā pasaules kara un pēckara laika tēlojums. Remarks saviem lasītājiem māca humānusmu jeb cilvēcību.
Avots: Wikipedia