Politiskā partija Progresīvie aicina Saeimā ievēlētās partijas pārtraukt oligarhu ietekmi uz Latvijas politiku un izveidot valdību, kas pārtrauktu Latvijas valsts nozagšanas tradīciju.
«Saskaņas un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) atstāšana ārpus koalīcijas dotu abām partijām plašas iespējas aktīvi izmantot opozīcijas pilnvaras. Tomēr Progresīvie uzskata, ka vēlētāju vairākums ir skaidri vēlējies redzēt valdību, kas ir brīva no vecās oligarhu varas tāpat kā no Kremļa ietekmes. Tādu izveidot ir iespējams. Un Saeimā ievēlētajām partijām ir jāizmanto šī vēsturiskā izdevība,» teikts politiskās partijas ziņojumā.
Partija jau iepriekš vēlēšanu kampaņā norādīja, ka ievēlēšanas gadījumā nesadarbotos ne ar partiju Saskaņa, ne ZZS. Progresīvie abas partijas uzskata par oligarhu režīma un Kremļa ietekmes aģentiem Latvijā. «Ja Saskaņas politiskās pozīcijas nereti ir atklāti prokremliskas, tad ZZS ir daļa no Latvijas valsts nozagšanas fenomena.»
«Arī pērn publiskotās «oligarhu sarunas» apliecināja, ka abas partijas aktīvi saskaņo savu politiku un faktiski veido slēptu koalīciju. 13. Saeimas vēlēšanas bija saistītas ar riskiem, ka abas partijas varētu «legalizēt» savu līdzšinējo sadarbību formālā koalīcijā. Tomēr Latvijas vēlētāji ir skaidri pauduši gribu lauzt koruptīvās saiknes, kuras raksturo abas partijas,» teikts ziņojumā.
BNN jau vēstīja, ka 13.Saeimas vēlēšanās 5% barjeru pārvarējušas septiņas politiskās partijas. Saskaņa ieguva 19,8% vēlētāju atbalstu, KPV LV – 14,25%, JKP – 13,59%, Attīstībai/Par – 12,04%, VL-TB/LNNK – 11,01%, ZZS – 9,91%, bet Jaunā Vienotība – 6,69% balsu.
Savukārt «aiz svītras» palika partijas Latvijas Reģionu apvienība, kas ieguvusi 4,14% balsu, Latvijas Krievu savienība – 3,2%, un Progresīvie – 2,61%. Šīs partijas, lai arī nav iekļuvušas Saeimā, tomēr varēs saņemt valsts piešķirto finansiālo atbalstu.
Vēlētāju aktivitāte 13.Saeimas vēlēšanās bijai visu laiku zemākā atjaunotās Latvijas laikā – 54,6%, pie balsošanas urnām dodoties tikai 845 196 no reģistrētajiem 1 548 100 balsstiesīgajiem. Visapzinīgākie ir bijuši balsotāji Vidzemē, kur vēlētāju aktivitāte sasniegusi 60,96%, bet Latgalē nobalsojuši tikai 43,07% reģistrēto vēlētāju.