Pat ja tur ir viena forša audzinātāja, viņa nebūs tā uzticības persona visiem 20 vai cik tur audzināmajiem bērniem. Šiem bērniem nav viena cilvēka, kuram, atnākot mājās, izstāstīt par to, kā šodien gājis. Kas palīdzētu ar skolas darbiem. Kas atbalstītu grūtos brīžos, kas pateiktu tos mazos, mierinošos un uzmundrinošos vārdus, kas mums ir tik ļoti vajadzīgi. “Neuztraucies, atrisināsim šo, viss būs kārtībā”. “Nemet plinti krūmos, tev tas izdosies!”. “Varbūt pamēģini to izdarīt šādi, un tad tev izdosies labāk!”. Kāds, kam izstāstīt, ka šodien bija laba diena, un ir noticis arī kas foršs. Nav viņiem. Neviena. Un ja kādam ir kādas problēmas, un viņš nepakļaujas disciplīnai un sagādā problēmas citiem, viņu aizsūta uz psiheni. Lai sašpricē un nomierinās. Situācijās, kur normālā ģimenē ar bērnu apsēstos un parunātu, pārrunātu, domātu risinājumus un sadarbotos ar skolu un vecākiem, lai risinātu, šos vienkārši paņem un aizsūta no internātskolas uz psiheni. Kāds tur normāls cilvēks var izveidoties. Un tāpēc ir tik svarīga tā ģimeniskā vide. Latvijas versijā – audžuģimenes.
Un tad šis. “Deputāti neredz iespēju atteikties no bērnunamiem Latvijā”. Bullshit. Man šis tikai pierāda deputātu īstermiņa domāšanu. “Jā nu sāpīga tēma, ko lai saka, bet mēs šo nevaram atrisināt gada laikā (t.i. līdz nākamajām vēlēšanām) tā forši un dramatiski, lai mēs kļūtu par supervaroņiem, kas būs parūpējušies par nabaga bārenīšiem, tāpēc – lol nau vērc vispār sākt ieguldīties”. fuck it. IR IESPĒJAMS. Plānveidīgi, mērķtiecīgi, pakāpeniski, vairāku gadu laikā, stiprinot un paplašinot audžuģimenes – ir iespējams. Tā ir tikai negribēšana, vai, es nezinu, otkata iespēju trūkums, jo no tā iegūst tikai paši bērni?
Man ir sariesušās asaras acīs, kamēr šo rakstu. Tagad arī vajadzētu izdomāt, ko darīt, vai ne? Es šodien pierakstīšu šādas trīs iespējas:
1) atrodiet biedrību Mentor.lv un kļūstiet par brīvprātīgo mentoru kādam no Latvijas bērnu nama jauniešiem. Kļūstiet par viņu uzticības personu. Pavadiet kopā laiku, uzklausiet, parunājaties, arī vienkārši par dzīvi, sportu, kultūru, filmām. Aizbrauciet kopā ekskursijā pa Latviju. Dodiet iespēju izbaudīt, ko nozīmē būt normālam, cienītam cilvēkam. No dzirdētajiem pieredzes stāstiem kāda meitene tieši ar mentoru pirmo reizi savā mūžā ir bijusi kafejnīcā. Mums tas šķiet tik pašsaprotami, viņiem ne. Pasniedziet roku un palīdziet iekļauties sabiedrībā.
2) kad sāksies pieci.lv pirmssvētku #dodpieci akcija, piedalieties un atbalstiet. Viņu tēma šogad ir #Sistēmasbērni un atbalsts audžuģimenēm. Sekojiet līdzi arī viņu stāstiem radio un www.lsm.lv par bērnu namu bērnu pieredzi.
3) neesiet vienaldzīgi.
Un, ja jums ir bērni, samīļojiet savus bērnus. Tas nozīmē daudz daudz vairāk, nekā mēs to spējam aptvert.
Avots: Facebook / Attēls ilustratīvs