Felisitijai Kelliju iedevis viņas nelaiķa tēvs pēc tam, kad viņš bija kļuvis apsēsts ar šausmu filmām un zombiju lellēm.
Viņa teica: “Es atradu Kelliju čīliešu leļļu kolekcijas vietnē, un tētis nopirka viņu man, kad man bija 13 gadu. Tikai tad, kad man bija 16 gadu, man sāka pret viņu parādīties jūtas, bet tas bija kaut kas tāds, ko es centos noliegt.”
Kad pagājušajā gadā nomira mans tēvs, es atklāju, ka kļūstu tuvāka un atrodu mierinājumu Kellijā, jo viņa bija kaut kas, ko tēvs man bija nopircis. Beidzot es ļāvu sev būt atvērtai ar to, kas esmu, un ļāvu savām jūtām izpausties, un, lai gan ne visi piekrita manai mīlas dzīvei, es nekad neesmu jutusies laimīgāka.
Kad es sāku justies pārliecinātāka savās attiecībās, es zināju, ka man jāprecas ar Kelliju, bet es nogaidīju līdz septembrim, kad tas būs tas pats mēnesis, kad būs mūsu dzimšanas dienas, lai es zinātu, ka tas būs īpaši.”
Par spīti Kellijas zombijam līdzīgajam izskatam, Felisitija apgalvo, ka viņa ļoti mīl savu lelli un nemainīs to ne pret ko pasaulē.
“Es apprecējos ar Kelliju, bet tikai tāpēc, ka pieņemu viņu par to, kas viņa ir, es paskatos uz viņas asiņaino seju un man nav iebildumu, ka viņai nav žokļa. Arī viņas gara un personības iezīmes lika man saprast, ka viņa ir tā, kas domāta man, un ka es gribu visu atlikušo mūžu pavadīt kopā ar viņu.
Man viņa ir ideāla, un es jūtu, ka viņa mani ļoti mīl, un es varu sajust viņas laimi, kopš esam apprecējušās. Kad es gāju pa eju, viņa bija apbrīnojama, un man viņa izskatījās skaista. Es ar Kelliju esmu intīma – es viņu glāstu un jūtos drošībā, un es jūtu patiesu saikni, kad man ar viņu ir kāds intīms brīdis.”
Avots: metro.co.uk