Šonedēļ visus ziņu portālus pāršalca ziņa, ka policija aicina iedzīvotājus uzmanīties no agresīva klaiņojoša suņa, kurš otrdienas, 16. jūnija, vakarā uzbrucis sievietei Mazajā Juglas ielā, nodarot smagus miesas bojājumus, kā rezultātā sieviete tika nogādāta slimnīcā> Vēlāk izrādījās, ka šī sieviete ir arī suņa saimniece. Dzīvnieku aizsardzības biedrības “Tutti Palīdzība Dzīvniekiem” vadītāja Ingvilda Aumeistere, lasot šausminošo ziņu, acumirklī sapratusi, par kuru suni ir runa, jo tas savulaik nonācis viņas redzeslokā. Stāsts, ko Ingvilda atklāj savā “Facebook” profilā, ir visai skumjš…. suns, visticamāk, meties virsū saimniecei galēja izmisuma dzīts, jo iepriekš dzīvi pavadījis šausmīgos apstākļos un mērdēts badā.
“Lasot ziņu portālos šausminošos komentārus par suni, kurš pasludināts par teju vai slepkavu, kļuva nelabi. Tādēļ, ka izlasot pašu ziņu, intuitīvi jutu, ka zinu, par kuru suni un sievieti ir runa. Un nekļūdījos. Es zinu šo suni. Pati vairākkārt tiku to barojusi. Un vairāki cilvēki bez manis to baroja. Neskatoties uz to, ka sunim bija saimniece,” raksta Ingvilda Aumeistere.
“2014. gada martā, apraugot mūsu aprūpē esošos suņus, dzirdējām rejas un raudas, kuras nāca no pamestas, pussabrukušas ēkas. Tur savos mēslos, metru garā brezenta pavadā, caurvējā sēdēja suns.
Toreiz izdevās uziet saimnieci, kura paskaidroja, ka īslaicīgas ar dzīvesvietu saistītas problēmas dēļ suni nevar paņemt pie sevis, taču pēc pāris nedēļām viss atrisināsies.
Suni pārvietoja uz teritoriju, kur mita mūsu suņi – atsevišķā nožogojumā, sunim pienācīgos apstākļos ar būdu, garu ķēdi, ik dienas kāds no mums baroja. Saimniece nāca retāk un retāk.
Kad pagāja vairāki mēneši, bet suns joprojām netika vests mājās, sievietei tika piedāvāts suni ievietot patversmē (tika sarunāta vieta), no kā sieviete kategoriski atteicās – divas nedēļas un suni paņemšot. Pagāja vēl mēneši, līdz suns pavisam lieks teritorijā dzīvoja jau gandrīz gadu, kad sieviete pie kārtējām pārrunām to paņēma pie sevis.
Bet ne uz ilgu laiku. Jo pavisam drīz suns atkal bija iepriekšējā graustā, piesiets metru garā pavadā savu mēslu vidū. Kas zina, cik bieži tika apciemots, cik bieži vests pastaigās. Un cik ilgi tāds sociāls dzīvnieks kā suns spētu izturēt šādu dzīvi?
Stāsta noslēgums, lūk, kāds! Acīmredzot saimniece suni pēc pastaigas ar spēku, ar varu centusies dabūt pie tās nolāpītās galda kājas, un nabaga dzīvnieks nostājies pret šo netaisnību.
Bargs sods saimniecei. Ļoti. Taču vēl bargāks būs sunim. Par ko? Vai kāds var atbildēt?
Suns nebija draudzīgs pret svešiniekiem, taču tas nekādā ziņā nebija agresīvs. Neprātīgs būtu ikviens cilvēks, kurš svešam sunim drošu soli dotos klāt, taču šis suns bez iemesla nevienam virsū nemestos. Jau iepriekš bijis pāris reižu pamucis no būdas, taču nevienu netika sakodis. Arī saimnieces bērnu tajā liktenīgajā dienā taču neaiztika!
Suņa liktenis, protams, ir izlemts. Ir ļoti, ļoti žēl. Un neviens par šo gadījumu neuzņemsies atbildību. Jo par “atbildīgo” tagad pasludināts suns, kuram par savu nelaimi jāmaksā ar dzīvību. Varbūt viņam aiziešana būs labākais scenārijs – attiecībā pret dzīvi, kādu tam nācies dzīvot. Dod Dieviņ to aiziešanu tev vieglu un nesāpīgu, Šarik!”
Foto uzņemts 2014. gada martā Ingvildas un Šarika iepazīšanās brīdī drausmīgajos apstākļos.
