Pašās pagājušā gada augusta beigās ne tikai Cēsis, bet visu Latviju pāršalca satraucoša ziņa – dienas vidū kāds vīrietis uzbrucis 14 gadus vecai meitenei, kura pēc tam nogādāta slimnīcā.
Valsts policija, toreiz ziņojot, ka meitenes dzīvībai briesmas nedraud, vienlaikus lūdza atpazīt ar kādas privātmājas videokameru nofilmēto vīrieti. Uzbrukums bija noticis Cēsīs, Bērzaines un Alfrēda Kalniņa ielu savienojošā gravā, un uzbrucējs aizbēdzis. Cēsnieki, kas bijuši notikumam tuvāk, zināja, ka meitene sadurta ar nazi. Uzbrucēju atpazina vairāki cilvēki un viņu 1. septembrī aizturēja. Tas izrādījās 25 gadus vecais cēsnieks Jānis Bajārs, raksta portāls “La.lv”.
Baisā pastaiga
Pagājušajā ceturtdienā un piektdienā par minēto gadījumu Cēsu rajona tiesā sākās tiesas process, kurā prokurors Arnis Šūlmeisters pret Bajāru izvirzīja bargu apsūdzību par slepkavības mēģinājumu vainu pastiprinošos apstākļos, jo tā vērsta pret nepilngadīgo. Par to draud cietumsods no desmit līdz divdesmit gadiem. Prokurora apsūdzība bija īsa: 29. augustā pulksten 12.47 J. Bajārs piegāja meitenei no aizmugures, ar kreiso roku aiz zoda pacēla galvu un ar labo roku iedūra ar nazi meitenes kakla priekšējā, apakšējā daļā, pēc tam – vēderā un sejā, ar nazi savainoja meitenes plaukstu. Kad meitene pamanījās iespert, varmāka nobijās un aizmuka. Miesas bojājumi gan tika kvalificēti kā viegli. Tiesa, kā vēlāk noskaidrojās, šie miesas bojājumi varēja būt arī letāli…
Tiesnese Agita Papule lūdza cietušo meiteni Airu (vārds mainīts), kas tiesā bija kopā ar savu vecmāmiņu, atcerēties, kas īsti notika. Aira stāstīja, ka kopā ar draudzeni Irinu (vārds mainīts) atbraukusi no ciemošanās un gājušas mājās. Bija ģērbusies treniņbiksēs, garā kreklā un vējjakā. Ielūkojušās veikalos, pļāpājušas, pamanījušas, ka uz Bērzaines ielas pie gravas garām paiet vīrietis, bet tam nav pievērsušas uzmanību, jo tas nav bijis nekas sevišķs. Tomēr Aira lūgusi, lai Irina, kurai bija jāiet citā virzienā, pa gravas taciņu nedaudz pavada. Draudzene pavadījusi un devusies uz savām mājām. Aira pagājusi garām bērnu rotaļlaukumam un ieraudzījusi, ka jau redzētais vīrietis sēž uz bluķīša. Bet arī tas meitenei nav licies nekas dīvains.
“Kad pagāju vīrietim garām, jutu, ka viņš man seko. Kļuva bail. Domāju – skriet vai neskriet? Rakstīju īsziņu par savām bailēm un, tikko īsziņu nosūtīju, jutu, ka mani sagrābj aiz kakla. Pēc tam nogrūž zemē. Palika ļoti bail, kad redzēju nazi sejā. Saķēru nazi ar kreiso roku, jo labajā rokā bija telefons. Vīrietis neteica ne vārda, tikai tad, kad iespēru, iebļāvās. Kad viņš aizskrēja prom, es skrēju otrā virzienā. Satiku sievieti, kas man palīdzēja, un tiku nogādāta slimnīcā,” tiesā liecināja Aira.
Prokurors pajautāja, vai meitene sapratusi, kāpēc noticis uzbrukums. “Es nezinu. Nespēju noticēt, ka tikai telefonu gribēja paņemt,” atbildēja Aira. Telefonu viņa cieši turējusi rokā un tas saplīsis kritiena laikā. Tā vērtība bijusi 150 eiro.
Apsūdzētā valsts nozīmētais advokāts Arnis Cimbulis prasīja, vai tad, kad uzbrucējs saķēris ap kaklu, viņa mēģinājusi izrauties. “Neatceros. Šaubos, vai mierīgi stāvēju.” Vai neesot pieļāvusi versiju, ka savainojumu no naža guvusi tad, kad rāvusies ārā no satvēriena? – turpināja advokāts. “Drīzāk jutu sitienu, ka tīši durtu,” atbildēja meitene.
Raksta turpinājums nākamajā lapā!