Vācijas eksports maijā samazinājās vairāk nekā gaidīts, samazinoties par 1,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, salīdzinot ar -1,6% aprīlī. Federālā statistikas pārvalde otrdien apstiprināja, ka pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu maijā bija 0,4%.
Tikmēr imports samazinājās par 3,8% un palielinājās par 4,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas palielināja Vācijas tirdzniecības bilanci līdz 18,4 miljardiem eiro, salīdzinot ar 15,7 miljardiem eiro aprīlī.
Dati liecina par ievērojamu piegāžu samazināšanos uz ASV pēc tam, kad tarifu priekšpiegāde palielināja eksporta apjomu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi līdz 1,8 % februārī un 1,3 % martā. Neskatoties uz šo samazinājumu, ASV joprojām ir vissvarīgākais Vācijas produktu galamērķis.
Veicot sarunas kā ES daļa, Vācija cenšas izvairīties no draudoša 50 % tarifa savām precēm, kas tiek sūtītas uz ASV, sarunājot tirdzniecības sistēmu ar Trampa administrāciju pirms noteiktā termiņa – 1. augusta.
Šī gada sākumā, kad prezidents Donalds Tramps paziņoja par tā sauktajiem “savstarpējiem” tarifiem, ES sākotnēji tika piemērota 20 % tarifa likme. Pēc tirgus satricinājumiem Baltais nams uz 90 dienām apturēja nodokļus, un pagaidu atlikšana beigsies 9. jūlijā. Pēc tam administrācija atlika šo datumu, dodot vairāk laika pēdējā brīža sarunām.
Tagad šķiet, ka ES pieņems 10% bāzes tarifu ASV eksportam, lai gan bloks meklē atkāpes, kas samazinātu slogu galvenajām nozarēm.
Papildus tā sauktajiem “atbildes” tarifiem ES saskaras arī ar 25% tarifu automašīnām un automašīnu detaļām, kas tiek nosūtītas uz ASV, kā arī 50% tarifu tērauda un alumīnija eksportam. Brisele cenšas mīkstināt šos triecienus, nodrošinot izdevīgāku tirdzniecības sistēmu.
Vācijas automašīnu eksports uz ASV aprīlī samazinājās par 13% un maijā par 25% salīdzinājumā ar to pašu mēnesi pirms gada, pagājušajā nedēļā paziņoja VDA nozares asociācija.
Pat bez papildu tarifu sarežģījumiem Vācijas ekonomika pēdējos gados ir cīnījusies, ciešot no Eiropas enerģijas cenu kāpuma, zemās produktivitātes un infrastruktūras investīciju trūkuma.
Pēdējo divu gadu laikā IKP pieaugums ir nokrities negatīvā teritorijā, un Vācijas Bundesbankas vadītājs Joahims Nāgels ir brīdinājis, ka jauni tarifi varētu novest valsti uz vēl viena lejupslīdes ceļa šogad.
“Vispārīgāk runājot, ņemot vērā stingros makrodatus par otrā ceturkšņa pirmajiem diviem mēnešiem, Vācijas ekonomika, šķiet, ir pakļauta vēl vienai stagnācijai vai pat nelielai lejupslīdei,” otrdien sacīja ING Research globālais makro vadītājs Karstens Bžesks.
“Lai gan mazumtirdzniecības un būvniecības aktivitāte bija samazinājusies salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, nelielais rūpnieciskās ražošanas pieaugums nav pietiekams, lai kompensētu gaidāmo tirdzniecības negatīvo ietekmi.”
Maijā rūpnieciskā ražošana Vācijā pieauga par 1,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pēc 1,6% krituma aprīlī, liecina federālās statistikas pārvaldes pirmdien publicētie dati.
Mazumtirdzniecības apjomi Vācijā maijā samazinājās par 1,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Neskatoties uz izaicinājumiem, ar kuriem saskaras valsts, Berlīnes solījums palielināt izdevumus aizsardzībai un infrastruktūrai ir iepriecinājis investorus.
Valdība nesen apstiprināja konstitucionālu grozījumu tās “parāda bremzēšanas” noteikumā, kas nozīmē, ka aizsardzības izdevumiem, kas pārsniedz 1% no IKP, netiks piemēroti aizņēmumu ierobežojumi. Kanclers Frīdrihs Mercs vēlas līdz 2029. gadam palielināt militāros izdevumus līdz 3,5% no iekšzemes kopprodukta.
Valdība ir arī izveidojusi 500 miljardu eiro lielu ārpusbudžeta fondu papildu infrastruktūras izdevumiem, kas paredzēts, lai sniegtu papildu stimulu uzņēmumiem.