Hemofīlās nūjiņas B tipa infekcijas (HIB) izraisītājs ir baktērijas, kas organismā iekļūst caur elpceļiem. Pirmajos dzīves gados tās izsauc strutaino meningītu, plaušu karsoni vai iekaisumu uzbalsenī (epiglotītu). Strutains smadzeņu plēves iekaisums var radīt smagas komplikācijas ar kustību, redzes un dzirdes traucējumiem vai pat letālu iznākumu. Vakcinē 2, 4, 6 un 12–15 mēnešu vecumā.
Pneimokoks ir baktērija, kas var izsaukt akūtu vidusauss iekaisumu, deguna blakusdobumu iekaisumu, plaušu karsoni un konjunktivītu, strutainu meningītu, pneimoniju, osteomielītu, strutainas sirds infekcijas. Šīs invazīvās slimības norit smagi un ir saistāmas ar augstu pacienta mirstības risku. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, pneimokoka ierosinātas slimības ir uzskatāmas par vienu no galvenajiem iemesliem bērnu mirstībai vecumā līdz pieciem gadiem. Vakcinē 2, 4 un 12–15 mēnešu vecumā.
Masalas norit ar augstu temperatūru, izsitumiem, iesnām, klepu, acu iekaisumu. Infekcijas rezultātā var rasties akūts vidusauss iekaisums un plaušu karsonis. Masalu vīruss var izraisīt arī galvas smadzeņu iekaisumu ar krampju lēkmēm, dzirdes zudumu un garīgu atpalicību.
Masaliņu pazīmes – neliela temperatūras paaugstināšanās, sīki izsitumi, kakla limfmezglu palielināšanās. Pret masaliņām vakcinē nevakcinētas vai nerevakcinētas meitenes, izņemot tās, kuras pārslimojušas masaliņas un kurām diagnoze „masaliņas” apstiprināta seroloģiski. Masalu un masaliņu vīrusi ir ļoti bīstami gaidāmajam mazulim grūtniecības laikā! Vakcīna nesatur ovalbumīnu, tāpēc to drīkst vakcinēt arī alerģiskiem bērniem. Vakcinē 12–15 mēnešu un 7 gadu vecumā.
Epidēmiskā parotīta jeb cūciņas izraisītājs ir vīruss, kas izplatās tieša kontakta veidā caur elpošanas ceļiem. Pusaudžiem, īpaši, zēniem, slimība norit smagāk nekā maziem bērniem. Var būt nopietnas komplikācijas – smadzeņu apvalka iekaisums, dzirdes pavājināšanās, sēklinieku iekaisums jeb orhīts, kas 70% gadījumu komplicējas ar neauglību. Vakcinē 12–15 mēnešu un 7 gadu vecumā.
Rota vīrusa infekcija izraisa akūtu gastroenterītu, kas var ilgt līdz pat astoņām dienām. Vakcīnu pret šo infekciju valsts apmaksā no 2015. gada. Vakcinē 2 un 4 mēnešu vecumā.
Ar vējbakām smagi slimo bērni, kas vecāki par 12 gadiem. Kopumā 2 – 6 % slimnieku tiek novērotas dažāda smaguma komplikācijas – strutaina ādas infekcija, ausu infekcija, pneimonija, neiroloģiska rakstura komplikācijas. Vakcinē 12 –15 mēnešu vecumā. No 2019. gada plānota valsts apmaksāta revakcinācija 9 gadu vecumā.
Cilvēka papillomas vīruss (CPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām dzimumceļu jeb reproduktīvās sistēmas infekcijām pasaulē. CPV ierosinātās slimības galvenokārt skar sievietes, bet daļa skar arī vīriešus. CPV vīruss var izraisīt ļaundabīgos audzējus (dzemdes kakla vēzi, taisnās zarnas, vulvas, maksts, dzimumlocekļa, galvas un kakla audzējus). Vakcinē meitenes 12 gadu vecumā.
Papildus valsts apmaksātajām vakcīnām, ko revakcinē pieaugušajiem, ir vēl divas potes, kuru efektivitāte ir jāatjauno, veicot atkārtotu vakcinēšanos. Gan bērniem, gan pieaugušajiem, uzsākot potēšanos pret ērču encefalītu, revakcinācija vai arī imunitātes rādītāju pārbaude būtu jāveic ik pēc 3 gadiem. Gripas vakcīna jāatkārto katru gadu, jo mainās gripas izraisītāja štamms, un iepriekšējā vakcīna vairs nestrādā.
Avots: rimi.lv