Kad vētra ap rīdzinieku kartēm un deklarēšanos galvaspilsētā jau pierimusi, seko cita. Rīgas dome, aizbildinoties ar citiem mērķiem, ir izdomājusi, kā panākt, ka arvien vairāk cilvēku deklarējas Rīgā. Un gribētais ir panākts – pagājušā gada decembrī Rīgā deklarējušies par pieciem tūkstošiem vairāk iedzīvotāju.
Rīgas dome pieņēmusi lēmumu no 2016. gada septiņkāršot nekustamā īpašuma nodokli tiem dzīvokļiem, kuru iedzīvotāji nav deklarēti Rīgas pilsētā. Tāpēc daudzu dzīvokļu izīrētāji paziņojuši saviem īrniekiem par divām izvēles iespējām – deklarēties Rīgas dzīvoklī vai maksāt lielāku īres maksu. Šāds lēmums tiek pamatots ar vēlmi galvaspilsētā mazināt tukšu dzīvokļu skaitu un izkustināt nekustamo īpašumu tirgu. Taču ir skaidrs, ka jaunie noteikumi pašvaldības kasi papildinās ar vairākiem miljoniem eiro. Ja dzīvoklī līdz 1. janvārim bija deklarēts kaut viens cilvēks, tad nodokļu likme palika nemainīga – 0,2% no kadastrālās vērtības, bet tukšajiem dzīvokļiem likme uzkāpa līdz 1,5%.
Kādi iedzīvotāji tika savlaicīgi brīdināti un paspēja pārdeklarēties, taču, spriežot pēc Rīgas domei iesniegto sūdzību skaita, bija arī tādi, kas to fiziski nepaspēja izdarīt. Diemžēl tas nekalpo kā attaisnojums un viņiem nāksies maksāt 7 reizes paaugstināto likmi.
Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Piepiņš notikušo salīdzina ar burkāna un rīkstes principu. “Burkāns pirmais bija rīdzinieku kartes, par ko sabiedrība pamatīgi šūmējās, nebija apmierināti, pašvaldības nebija apmierinātas. Bet kaut kāds papildinājums iedzīvotāju skaitam Rīgā palielinājās. Apskatījās – par maz. Vajag vēl papildināt. Nu tad šobrīd tiek izmantots likumā atļautais rīkstes principu.”
Tiek lēsts, ka Rīgas dome papildus ieņems 13 miljonus eiro, kas tiks izlietoti pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām un interesēm.
Foto: publicitātes foto