Vairākus mēnešus franču žurnālisti Nikolā Deniels un Luijs de Barbeiraks veica žurnālistisko izmeklēšanu – pētīja zivju industrijas aizkulises. Žurnālisti no Norvēģijas devās uz Vjetnamu, pabija Zviedrijā un Dānijā. Žurnālistiskās izmeklēšanas rezultāts – dokumentālā filma, kas atklāj šokējošus faktus par to, kādu cilvēces iznīcinošu „misiju” patiesībā veic Norvēģijas lasis. Filma atklāj faktus, kurus cenšas slēpt „zivju lobiji”.
Masu iznīcināšanas līdzeklis – Norvēģijas lasis
Žurnālisti savu pētniecisko darbību sāka Norvēģijas rietumos, kur lauku apvidū ir daudz zivjaudzētavu. Šajās fermās laši tiek audzēti mākslīgā vidē. Žurnālisti tikās ar norvēģu aktīvistiem, ekologiem un Norvēģijas Dabas aizsardzības biedrības dibinātāju Kurtu Oddekalvu, kurš uzskata par ārkārtīgi satraucošu to, ko slēpj ūdens fjordos.
Kurts Oddekalvs jau sen ir pieteicis karu zivju fermām, kurās tiek ražoti Norvēģijas laši. Viņš atklāj šokējošus faktus par to, kā tās darbojas.
„Norvēģijā zivju rūpniecība ir katastrofālā stāvoklī. Zivju ir pārāk daudz: vienā tādā mazā fermā ir līdz pat diviem miljoniem zivju! Tās mēdz slimot, un šobrīd jau var to nosaukt par pandēmiju: lašveidīgo aizkuņģa dziedzera nekroze un infekciozā anēmija jau ir pārņēmusi visu Norvēģiju. Taču tas patērētājiem netiek atklāts” – stāsta Kurts.
Vides aktīvists jau vairāk nekā desmit gadus novēro lielākās zivju saimniecības un vāc pierādījumus. Kurtam ir videoieraksti, kuros redzams, kā zivju fermu strādnieki pievieno ūdenim speciālus neirotoksiskus pesticīdus.
„Strādnieki paši ir spiesti valkāt gāzmaskas un aizsargtērpus, lai paši neciestu no ķimikālijām, kuras pievieno ūdenim ar mērķi iznīdēt parazītus. Un to šajās fermās ir milzums. Norvēģijas lasis ir pilns ar ķimikālijām! Cilvēki to nedrīkst lietot uzturā, šīs zivis ir indīgas”, — brīdina Oddekalvs.
Kurts runā skarbu valodu: „Norvēģijas lasis ir pats toksiskākais produkts pasaulē”. Zivju rūpniecība Norvēģijas kasi papildina par 4 miljardiem dolāru gadā un ieņem otro vietu tūlīt aiz naftas.
Lai atklātu zivju fermu aizkulises, Kurts Oddekalvs izmanto kuģi, kas aprīkots ar spiegošanas aparatūru. „Zem zivju fermām jūras dibenu sedz 15 metrus biezs atkritumu slānis, kurā čum un mudž baktērijas. Tās ir zivju barības atliekas un atbiras no ķimikālijām, kas tiek pievienotas ūdenim zivjaudzētavās parazītu iznīcināšanai. Piesārņojuma līmenis ir ārkārtīgi augsts. Toksiskas vielas, zivju ekskrementi… Jūras dibens ir pilnībā iznīcināts, tas ir kā gāzes kamera. Metāna burbulīši un tā tālāk, bet pesticīdi ir identiski vielām, kas Pirmā pasaules kara laikā tika izmantotas gāzes uzbrukumos.”
Norvēģijas zvejnieku galvenā problēma — tā dēvētās zivju utis, kas, parazitējot uz zivju ķermeņiem, spēj tās nogalināt. Zivju utis spēj pielāgoties, tāpēc zvejnieki pielieto pesticīdus, kuru pielietojums dod vislielāko efektu.
„Zivis tas iespaido pavisam nelāgi. Piemēram, 50% mencu mazuļu jau piedzimst ar mutāciju. Tie nespēj aizvērt muti. Tā ir gēnu mutācija, un tā izzūd tikai pēc astoņām paaudzēm. Ja cilvēks ieraudzīs tādu zivi, viņš, bez šaubām, to neēdīs. Taču, ja uz letes tā nonāk bez galvas, nevienam tas pat prātā neienāks”, — norāda vides aizstāvis.
Arī laši ir pakļauti mutācijai. Kurts demonstrē, kā, uzšķēržot svaigu lasi, tā gaļa izirst.
„Tā tam nav jābūt, zivs gaļai ir jābūt elastīgai. Kā zināms, savvaļas lasim ir 5–7% tauku, turpretī mākslīgi audzētajiem lašiem 15–34% tauku. Un tieši tauku slānī uzkrājas visas toksiskās vielas. Tātad, attiecīgi – šādas zivis ir pašas toksiskākās pasaulē”- uzsver Kurts.
Pa kreisi – mākslīgi audzēts, pa labi – brīvā dabā audzis lasis
Savukārt franču toksikologs Žeroms Rūzens norāda, ka ekologa apgalvojumu patiesumu pierāda pētījumi.
„Jā, patiešām – mākslīgi audzētos lašos ir ārkārtīgi daudz toksīnu. Tie ir piecas reizes kaitīgāki un toksiskāki par jebkuriem citiem produktiem. Uzņemot tos ar pārtiku, cilvēks pats pakļauj sevi to iedarbības riskam. No toksīnu uzņemšanas ir jāizvairās,” brīdina Rūzens.
Piedāvājam noskatīties šo video. Filmas ilgums ir gandrīz stunda, un tajā ir patiešām šokējoši kadri.
Avots: Puaro.lv