5. februārī Latvijā ieradās pirmie patvēruma meklētāji. Tās bija divas ģimenes – viena no Sīrijas, bet otra no Eritrejas. Žurnālistus pie viņiem nelaida. Pagāja viena nedēļa, otra, trešā, taču bēgļi nebija gatavi sarunāties ar žurnālistiem. Februāra beigās izdevās nofilmēt vienu latviešu valodas stundu patvēruma meklētājiem. Skolotāja savus apmācāmos slavēja par labiem panākumiem.
Pēc pusotra mēneša, ko patvēruma meklētāji ir pavadījuši Latvijā, notika pirmā intervija, kur uz jautājumiem atbildēja paši bēgļi. Masuds – ģimenes galva. Pēc profesijas drēbnieks, viņa sieva Marjama ir farmaceite.
2011. gadā pāris aizbēga no Sīrijas uz Turciju. Prom no kara un regulāras bombardēšanas. Taču Turcijā sākās cīņa par izdzīvošanu. Viņi nolēma bēgt tālāk – uz Eiropu. Bērnu dēļ. Viņu meitai ir 4 gadi, bet dēlam ir gads un 7 mēneši. Viņiem svarīgākais ir brīvība un laba izglītība, kādu var atrast Eiropā.
No Turcijas uz Grieķiju devās tāpat kā visi pārējie – ar mazu gumijas laivu. Viņi sapratuši, ka tas būs smags un bīstams brauciens, taču bērnu dēļ riskējuši, jo nedz Sīrijā, nedz Turcijā mierīgas dzīves nebija.
Kad nonāca Patvēruma meklētāju centrā, tad piereģistrējās. Viņiem iedeva pagaidu mītnes vietu un ļāva izvēlēties, uz kuru valsti grib doties. Bija 8 varianti. Masads bija dzirdējis par Latviju, zināja, kur tā atrodas, tāpēc izvēlējās to kā savu jauno mītnes zemi. Pēc kāda laika atnāca ziņa, ka Latvija ir piekritusi uzņemt šo ģimeni Latvijā. Viņi izvēlējušies šo zemi, jo šeit ir miers un brīvība, un cilvēkus nedala pēc nacionalitātes un ticības.
Pagaidām gan viņiem nav piešķirts bēgļa statuss. Ja tas tiks izdarīts, ģimenei pienāksies 139 eiro katram pieugušajam un 97 eiro katram bērnam jeb visiem kopā 472 eiro mēnesī. Pēc bēgļa statusa saņemšanas nāksies patvēruma meklētāju izmitināšanas centru pamest un meklēt sev citu mājokli. Masads gan saka: “Ja bērniem būs izglītība, būs iespēja saņemt medicīnas pakalpojumus un mums ļaus strādāt, tad mums neko citu nevajag.”
Otra ģimene no Eritrejas baidās sniegt interviju kameras priekšā, jo dzimtenē palikusi septiņgadīgā meita. Viņi uztraucas par atvases drošību. Taču stāsts ir līdzīgs – no Turcijas nokļuva Grieķijā ar plastmasas laivu. Ja varēja samaksāt divus tūkstošus dolāru starpniekam, tad vieta laivā bija garantēta. Tiesa gan brauciena laikā netika izmantota ne navigācijas ierīce, pat ne kompass. Tāpēc viņu brauciens pusotras stundas vietā ilga trīs stundas.
Vīrietis ir viesnīcas menedžeris, bet viņa sieva – friziere. Abi plāno meitu atvest uz Latviju nelegāli – caur Sudānu.
Tādi, lūk, ir jaunie Latvijas iedzīvotāji!
VIDEO:
