…raksta turpinājums no 1. lapas
Kā galveno krievu valodas ierobežotāju Krivcova min Valsts valodas centru (VVC), ko viņa spēlējoties ar vārdiem sauc par valodas policiju. Tā visus, kuri nerunājot latviski, sodot ar naudas sodiem. No dialoga ar pārdevēju tirgū tiek radīts maldīgs priekšstats, ka pat runājot ar tūristu no Krievijas krievu valodā, pārdevējai jāuztraucas, vai viņa nepārkāpj valodas likumu.
Māris Baltiņš, VVC direktors:
“Kas attiecas par jebkādu valodas ierobežošanu, tad tie ir absolūti meli. It īpaši attiecībā uz tirgu, protams, ir prasība, lai šis tirgotājs, vienalga kādas cilmes būtu, spētu apkalpot un sarunāties valsts valodā, bet tas viņam, protams, neuzliek nekādus pienākumus un ierobežojumus ar citiem klientiem sarunāties, jebkurā citā svešvalodā, kāda vien viņam tajā brīdī vajadzīga un kādu viņš spēj un pazīst.”
Filmā izvērsti stāstīts arī par 16.martu, norādot, ka oficiālā vara leģionam piederīgos uzskata tikai un vienīgi par varoņiem. Tādējādi skatītājus maldina par Latvijas oficiālo nostāju šajā jautājumā. 16.marta gājiens primitīvi tiek sasaistīts ar holokaustu.
Fragments no filmas “ RE:Kultūru cīņa Latvijā “ (RE: “Kulturkampf in Lettland”) – Tatjana Ždanoka, Eiroparlamentāriete (LKS):”Mana vecmāmiņa bija viena no septiņiem bērniem ģimenē. Viņi dzīvoja Rēzeknē. Tā bija ļoti ieredzēta ģimene, taču neskatoties uz to, tika likvidēta, pateicoties nacionālo sociālistu nenormālajām idejām. Diemžēl Latvijā šodien atkārto šo ideoloģiju, kurā cilvēkus šķiro pēc viņu izcelsmes, valodas, pilsonības un pat ģimenes vēstures pamata.”
Filmā izskanējušajiem apgalvojumiem par Latvijas valdības plāniem pilnībā aizliegt krievu valodu visās skolās un dažādas sabiedriskās vietās nepiekrīt valdības ministri. Mazākumtautību tiesības praktizēt savu kultūru un valodu ir ierakstītas Satversmē. Arī izglītības plānos nav aizliegt mācīties krievu valodu un literatūru.
Ar jēdzienu “kulturkampf” Vācijā apzīmē Bismarka mēģinājumu 19.gadsmita beigās pārveidot citas Vācijas daļas pēc Prūsijas mentaliātes, kas cieta neveiksmi. Šāds nosaukums vācu auditorijai ir precīzi mērķēts un tam ir negatīvs fons, uzskata Valsts valodas centra vadītājs. Filmas autori nav sazinājušies ne ar viņu, ne citām valsts iestādēm, kas veido valodas un izglītības politiku Latvijā. Informāciju pamatā sniedz konkrētu partiju politiķi un radikāli noskaņotu organizāciju pārstāvji, kuri savu redzējumu par nepilsoņu un mazākumtautību situāciju nezinošajam televīzijas skatītājam pasniedz kā faktus.
Dace Melbārde, Kultūras ministre (NA):
”Šajā raidījumā iespēja izteikties ir bijusi Krievijas aģentiem Latvijā un tas padara sižetu ļoti tendenciozu.”
Fragments no filmas “ RE:Kultūru cīņa Latvijā “ (RE: “Kulturkampf in Lettland”:
”Mums ir tāda valodas policija, valsts valodas inspekcija, kuri var ierasties un pārbaudīt, vai tu runā latviski bez kļūdām, vai tu lieto latviešu valodu, kur tā ir kā obligāta prasība. Un viņi var Tevi sodīt, ja Tu internetā esi krieviski runājis, lai gan Tu esi valsts institūcijas pārstāvis”
Latvijas vēstniecība Vācijā jau vērsusies ARTE, norādot uz tās programmā demonstrētās filmas klajo dezinformāciju,
VIDEO:
Avoti: La.lv / Raidījums “Nekā Personīga”