Video redzama Latvijas Valsts prezidenta Alberta Kvieša ( prezidents 1930 – 1936 ) uzruna!
Svarīgi zināt, ka piemineklis tika uzcelts par tautas saziedotajiem līdzekļiem un atklāts 1935. gada 18. novembrī , 17. Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā.
Pēc 2. Pasaules kara , sākoties padomju okupācijai , bija plāni nojaukt pieminekli ; ar šiem plāniem saistītie dokumenti ir pazuduši , lai gan iespējams , ka daži dokumenti saglabājušies vēl neatslepenotos Krievijas arhīvos , tomēr pagaidām vēsturniekiem nākas izdarīt secinājumus , tikai pamatojoties uz mutvārdu liecībām . Pirmais mēģinājums notika jau 1945. gadā , kad LPSR tautas komisāru padome izteica priekšlikumu atjaunot Pētera Lielā pieminekli . Ņemot vērā , ka šis piemineklis senāk atradās tikai dažus metrus no vietas , kurā patlaban ir Brīvības piemineklis , tā atjaunošana automātiski prasītu Brīvības pieminekļa iznīcināšanu . Nav zināms ar ko beidzās šī plāna apspriešana , bet pastāv uzskats , ka pieminekli izglāba ievērojamā padomju tēlniece Vera Muhina – viņas dēls apgalvo , ka Muhina piedalījusies sapulcē , kurā tika lemts pieminekļa liktenis un , kad jautāts viņas viedoklis , esot izteikusies , ka piemineklim ir izcila mākslinieciska vērtība un tā nojaukšana aizskartu latviešu tautas vissvētākās jūtas . Tomēr nav atrasti dokumenti, kas apliecinātu, ka tā tiešām bijis.
1963. gada vasarā LPSR VDK un LKP CK apsvēra iespēju pieminekli uzspridzināt , bet tika nolemts , ka pieminekļa nojaukšana tikai izraisītu sašutumu un spriedzi sabiedrībā , tomēr arī šajā gadījumā nepastāv nekādas rakstiskas liecības , ka tā tiešām noticis . Padomju Latvijas laikos Brīvības pieminekļa nozīme tika interpretēta atbilstoši Padomju propagandai – piemēram , apgalvoja , ka trīs zvaigznes , turot Māte Krievija un tās simbolizējot trīs Baltijas Padomju republikas – Latvijas PSR , Igaunijas PSR un Lietuvas PSR , savukārt pats piemineklis esot celts pēc Otrā pasaules kara kā tautas pateicība PSRS vadonim Josifam Staļinam par atbrīvošanu . Vēlāk gan šādi apgalvojumi tika pieklusināti , piemēram , 1988. gadā izdotā enciklopēdijā tiek apgalvots , ka piemineklis uzcelts , lai atzīmētu darba tautas atbrīvošanos no vācu baronu un cara patvaldības jūga . Par spīti propagandai , Brīvības piemineklis okupācijas laikā bija spēcīgs pretpadomju simbols , kļūstot par vienu no latviešu atmodas nozīmīgākajām figūrām 1980. gadu beigās . Neatkarības kustība savu darbību pirmoreiz publiskoja 1987. gada 14. jūnijā , kad apmēram 5000 cilvēku nelegāli nolika ziedus pie pieminekļa .
VIDEO: