Tvaika iela Rīgā daudziem asociējas ar vietu, kurā nonākt neviens nevēlas, psihiatrijas un narkoloģijas centrā iemantojis pagalam bēdīgu slavu. Kāda sieviete raidījumam “Degpunktā” stāsta par savu skarbo pieredzi, labprātīgi dodoties uz šo iestādi, lai “apārstētos”.
“Es gribēju paārstēties. Atbraucu no Francijas, pati izsaucu ārstus, lai viņi mani sadakterē. Es gribēju nonākt trakomājā. Gribēju paārstēties, atpūsties, jo es Francijā strādāju divus mēnešus gandrīz bez brīvdienām. Man vienkārši vajadzēja tabletes, lai paārstētos, bet ārsti mani nosūtīja nevis uz trako māju, bet uz narkoloģiju,” raidījumam stāsta Marina.
Tomēr pēc tam viss esot palicis šausmīgi. “Tur atņēma telefonu, nedeva karstu ūdeni, par mani ņirgājās medbrāļi, es esmu vienos zilumos, es jums tos parādīšu.”
«Vīrs gribēja mani savākt no turienes, jo es uzrakstīju iesniegumu, ka es atsakos no medikamentiem, jo tie burtiski tika stūķēti. Staigājām kā tādi zombiji. Cilvēki tur staigā kā zombiji. Par viņiem ņirgājas. Es atteicos no medikamentiem. Uzrakstīju iesniegumu, ka eju prom no slimnīcas, ka man ir tādas tiesības, jo labprātīgi šeit ierados un labprātīgi došos. Viņi mani nelaida un tad mans vīrs aizgāja pie ārstējošā ārsta un pateica, ka pret parakstu izņems mani no turienes. Ziniet, ko mans ārstējošais ārsts pateica manam vīram? Es atvainojos par izteicienu – kam jums viņa vajadzīga, viņu ir izdrāzusi visa nodaļa. Ko izdarīja mans vīrs? Mums iedeva desmit minūtes, tur ir kā cietumā, sliktāk nekā cietumā! Mums deva desmit minūtes caur restēm parunāties. Vīrs uzlauza restes, un mēs īstenojām bēgšanu, aizbēgām no turienes.»
Marina zvanījusi policijai, bet tur pateikts, lai zvana uz Veselības ministriju. Tur savukārt neviens necēlis klausuli. Tā arī lieta palikusi «karājamies gaisā», tāpēc sieviete vērsusies televīzijā. Marinai esot vēl daudz detaļu ko pastāstīt par attieksmi šajā iestādē.
Raksta turpinājums un VIDEO nākamajā lapā!