Viņķeles čuriki pret Covid-19 nestrādā

Redakcijas viedoklis

Veselības ministres Ilzes Viņķeles teiktais par Covid-19 epidēmijas lēzeno izplatību sāk iegūt apšaubāmu raksturu. Saslimstības līkne nemitīgi kāpj, un krīzes situācijā ir ļoti svarīgi, kāda kapacitāte ir amatpersonai, kura atrodas pie Veselības ministrijas stūres. Ar publisko retoriku un zīmēšanos medijos ir par maz.

Savulaik, esot labklājības ministres amatā, Ilze Viņķele izteicās, ka, parakstot Nacionālās apvienības izvirzīto demogrāfijas ultimātu, turējusi čurikus – sakrustotus pirkstus kabatās. Šis žests nozīmē, ka attiecīgo solījumu vai vienošanos cilvēks pat negrasās pildīt. Viņķeles čuriki jau sen kā folklorizējušies, taču šķiet, ka no niķa turēt sakrustotus pirkstus kabatās, viņa tā arī nav atbrīvojusies.

Pēc ministres teiktā saslimstība ar Covid-19 izplatās lēzeni, tā tiek pilnībā kontrolēta, analīžu ņemšanas jauda tiks palielināta, vārdu sakot, mazgājiet rokas, ievērojiet sociālo distancēšanos, un viss būs labi! Par diviem pēdējiem punktiem jāpiekrīt, bet par Latvijas simtprocentīgo gatavību vīrusa apkarošanai nākas šaubīties.

Indviduālie aizsardzības līdzekļi Latvijas aptiekās jau krietnu laiku ir deficīts. Realitātē to drīzumā var pietrūkt arī mediķiem un iekšlietu sistēmas darbiniekiem. Ģimenes ārstiem laukos jau tagad sejas masku katastrofāli trūkst. Teorētiski nebija nekādu šķēršļu to iepirkšanai pietiekamos apjomos vismaz visām medicīnas iestādēm un iekšlietu sistēmā strādājošajiem jau janvāra beigās, kad Pasaules Veselības organizācija izsludināja starptautisko ārkārtas situāciju. Taču Veselības ministrija aicinājumu ražot dezinfekcijas līdzekļus visiem Latvijas uzņēmumiem, kuri ir gatavi un spēj to darīt, izplatīja vien 19. martā.

Arī par krīzes piemaksu 20% apmērā no atalgojuma mediķiem, kuri šobrīd cīnās ar Covid-19 izplatību frontes pirmajās līnijās, Veselības ministrija sāka runāt vien 22.martā. Kāpēc šāds ierosinājums no veselības ministres puses neizskanēja ievērojami agrāk?

Reaģentu vīrusa noteikšanai Latvijā pagaidām netrūkst. Taču bažas rada tas, ka, neveicot valsts apmaksātis testus cilvēkiem ar viegliem saslimšanas simptomiem, Covid-19 izplatība, līdzīgi kā Itālijā, vienubrīd sasniegs bumbas sprādziena efektu. Vai Viņķelei ir plāns, ko darīt, kad par vīrusa “lēzenu izplatību” vairs nebūs ne runas?

Šobrīd Viņķele ir zirgā, jo nemitīgā zīmēšanās TV ekrānos un mediju slejās ministrei, iespējams, ļaus uzspodrināt bēdīgo reitingu un liks sabiedrībai piemirst, ka nebūt ne tik sen viņas demisiju pieprasīja ne vien opozīcija, bet arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

Kā liecina pagājušā gada nogalē veiktās SKDS aptaujas dati, Ilzes Viņķeles darbu respondenti vērtējuši ar mīnuss 44,9 punktiem, vissliktāk no visiem valdības ministriem. Ar 1844 svītrojumiem Viņķele bija arī visvairāk svītrotā “Attīstībai/Par! deputāta kandidāte 13.Saeimas vēlēšanās.

Iespējams, tas izskaidrojams ar viņas biežo politisko partiju maiņu, jo nav pārliecības, ka rīt viņa būs tanī pašā partijā, kurā ir šodien. Viņķeles politiskajā kontā ir apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK”, “Pilsoniskā savienība”, “Vienotība”, “Kustība Par!”.

Vēlētāju atmiņā Viņķele palikusi kā labklājības ministre, kura aizvainojoši izteikusies par pensionāriem intervijā vīriešu erotiskajam žurnālam “Playboy”.

Proti: “Pensionāru vairākums joprojām negrib saprast, ka viņu pienesums citai valsti nevar tikt adekvāti novērtēts šeit, un visas tās pensijas, ko maksā atjaunotā Latvijas valsts, faktiski nāk no naudas, ko šie cilvēki nav radījuši.” Viņķeles un pensionāru attiecības bija tik siltas, ka Latvijas Pensionāru federācija prasīja ministres demisiju, bet akcijā “Par pensionāru tiesībām” viņa tika sagaidīta ar svilpieniem un izsaucieniem “Nost”!

 

Sabiedrība Viņķelei joprojām nav piedevusi ne netaktiskos izteicienus par pensionāriem, ne čuriku politiku attiecībā uz atbalstu demogrāfijai. Arī dakteru aprindās ne viens vien mediķis viņai velta neglaimojošus vārdus, dēvējot pat par “nāves eņģeli”. Taču acīmredzot “Attīstībai/Par!” (kuras rezervistu soliņš nebūt nav īss) un Krišjānim Kariņam Saeimā neievēlētās, toties ļoti ambiciozās Viņķeles kandidatūra savulaik šķita gana laba veselības ministres amatam. Cerēsim, ka veselības aprūpes sistēmā pietiek profesionāļu, kuri tiešām zina, kā savaldīt negantā vīrusa izplatību, kamēr ministre zīmējas.

 

Runā Bildes redaktors Aigars Andersons

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru