Visnejēdzīgākais, ko kāda amatpersona jebkuras krīzes apstākļos var darīt, ir raganu medību uzsākšana. Taču veselības ministre Ilze Viņķele, mēģinot sarīdīt sabiedrību pret deputātu Artusu Kaimiņu, tieši ar to nodarbojas.
Ministres publiskie uzbrukumi deputātam Kaimiņam var novest vien pie tā, ka sabiedrībā zināmi ļaudis turpmāk atturēsies publiski paust par savu saslimšanu ar Covid-19, jo kuram gan gribēsies, lai viņa sensitīvie dati tiktu publiski izķidāti, bet viņi paši nomētāti ar mēsliem?
“Pēc man pieejamās informācijas, Kaimiņa kungs maldina sabiedrību, stāstot to, kādēļ viņš ir uzaicināts uz valsts apmaksāto vīrusa testu. Viņš ir uzaicināts kā inficētas personas kontaktpersona. Viņš ir bijis arī ārzemēs, – pēc epidemiologu sarunas ar viņu šis ir noskaidrots,” – ar šādām atklāsmēm veselības ministre nāca klajā TV3 raidījumā Nekā personīga.
Viņķeles izteikumi vairumam sabiedrības iztēlē liek zīmēt apokaliptisku ainu ar Kaimiņu pandēmijas smagi skartās Itālijas vai Spānijas ielās, taču realitāte ir cita.
Kā liecina Artusa Kaimiņa Facebook profilā publiskotā informācija, viņš 1.martā bijis Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, un jāatzīmē, ka šajā laikā Lietuvā bija konstatēts 1 saslimšanas gadījums Šauļos. Saslimusī sieviete 24.februārī bija ielidojusi Kauņā no Veronas Itālijā. Viļņas mērs Remigijs Šimašis vēl februāra beigās mudināja iedzīvotājus neatteikties no sabiedriskās dzīves, bet Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Verīga pat izpaudās, ka šajā situācijā iedzīvotājiem nav liegts “iziet no mājām vai iet uz bāru”.
Tāds 1.martā bija Kaimiņa ārzemju brauciena fons. Ja Viņķele to nezina, tad tas liecina par viņas nekompetenci, ja zina, un apzināti noklusē, tad to var traktēt kā personīgu politisku nepatiku un vēlmi pirmajai “mest akmeni”.
Kāpēc gan ministrei tas būtu vajadzīgs? Pirmkārt, tā ir iespēja visiem nodemonstrēt, kā Viņķele nepagurdama tur roku uz notikumu pulsa un ir informēta par visu un visiem. Otrkārt, tas ir lielisks veids kā novērst uzmanību no fakta, ka Kaimiņam pēc atgriešanās no Lietuvas un sūdzībām par jaunā koronavīrusa izraisītai saslimšanai līdzīgiem simptomiem, Covid-19 tests netika veikts.
Kā rakstīts Artusa Kaimiņa Facebook profilā: “6.martā sajutos slikti un tiktu hospitalizēts Infektoloģijas slimnīcā (tagad – “Covid slimnīca”). Tur, kā vēlāk izrādījies, man analīzes uz Covid netika veiktas, un tika diagnosticēta strutaina angīna.”
Tālākais stāsts ir visiem zināms – 16.martā deputāts bija Saeimā uz ārkārtas sēdi, bet 21.martā savā Twitter kontā paziņoja par pozitīvu Covid-19 testu, atvainojās visiem, ar kuriem ticies 15. un 16.martā, un aicināja viņus pārbaudīties. To grūti vērtēt citādāk, kā sociāli atbildīgu rīcību. Teju nekavējoties sekoja Viņķeles teiktais par sabiedrības maldināšanu…
Klausoties Viņķeles izpaudumus prātā nāk stāsts par to, kā Ukrainā no Ķīnas Covid-19 dēļ evakuātos cilvēkus vietējie iedzīvotāji apmētāja ar akmeņiem. Šo cilvēku vienīgā vaina bija Ukrainas valdības centieni viņus ievietot divas nedēļas ilgā karantīnā kādā sanatorijā.
Kārtīgu ar Viņķeles roku mestu akmeni nu saņēmuši arī visi tie, kuri, līdzīgi Kaimiņam, iespējams, plānoja par savu inficēšanos paziņot sociālajos tīklos. Pateicoties ministres uznācienam neviens vairs nevar justies drošs, ka epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā par viņu iegūtā informācija pēkšņi nekļūst par visas tautas mantu.
Protams, attiecībā uz deputātiem spēkā ir daudz plašākas atklātības prasības, nekā uz vienkāršajiem mirstīgiem, tomēr pirms kādu publiski mesties dedzināt sabiedriskās domas sārtā, nekaitētu noskaidrot faktus un pasniegt tos korekti.
Citādi nekas cits kā kārtējā fake news nesanāk. Gribot negribot rodas jautājums – vai Ilzei Viņķelei, kura smagas krīzes laikā cenšas novirzīt sabiedrības uzmanību no tiešām būtiskiem jautājumiem (piemēram, vai tiešām visiem, kuri atgriezušies no ārzemēm un jūt simptomus, tiek veikti Covid-19 testi?) uz viltus sensāciju, ir vieta veselības ministres krēslā?