Ziemā tik populārie un daudz ēstie mandarīni uz Latviju ceļo no Spānijas, Itālijas, Grieķijas un Marokas. Tas ir pietiekami liels attālums, tāpēc, lai augļi tālajā ceļā nesabojātos un neizžūtu, tie pēc novākšanas tiek apstrādāti ar veselu ķīmisko vielu buķeti.
Pēdējos gados lielveikalu plauktos arvien retāk izdodas ieraudzīt mandarīnus un citus citrusaugļus, kuri būtu sapelējuši vai kā citādi sabojājušies, secina LNT ziņas. Augļa miza ir spīdīga, un dienvidzemju kārums izskatās kā tikko no koka noplūkts. Taču lieliskais izskats slēpj sevī briesmas, par kurām daudzi pat nenojauš.
Līdzās vaskiem, kas augli ilgāk saglabā svaigu, tie apsmidzināti arī ar pesticīdu paveidu – fungicīdiem, kas kavē dažādus pūšanas procesus un pelējuma sēnīšu vairošanos.
Nav iespējams nomizot mandarīnu tā, lai šīs vielas nepaliktu uz mūsu rokām. Viena neuzmanīga kustība – un vesela ķīmisko vielu buķete jau nokļūst, piemēram, uz vārīgās mūsu acs gļotādas.
Zinātniskajā institūtā BIOR viena no rūpēm ir pārtikas drošība. Institūta speciālisti norāda – bez mazgāšanas citrusaugļus lietot nedrīkst, un rokas jāmazgā arī pēc augļa mizošanas.
Augļu lielražotāji par to labprātāk klusē. Internetā publiskotajā video redzams, kā augļi tiek apstrādāti ar vaskiem un fungicīdiem. Šajos kadros nevienu darbinieku tuvumā neredz, bet visticamāk, strādniekiem būtu nepieciešami ķīmiskās aizsardzības spectērpi, lai šīs vielas neradītu draudus viņu veselībai. Tomēr zinātniskajā institūtā BIOR mums norāda, ka augļu ražotāji ir spiesti ievērot šo kaitīgo vielu pieļaujamās normas.
Ja gribam no fungicīdu kokteiļa uz mandarīna virmas tikt vaļā, tas nemaz nav vienkārši, jo it kā nekaitīgie vaski fungicīdus no augļa mizas neļaus nomazgāt tik viegli, kā gribētos.
Cik liels ir risks, ja tomēr augļus nemazgājam? Kādā pētījumā norādīts, ka ir jāapēd vismaz 4 apelsīni turklāt ar visu mizu, lai mūsu organismā uzņemto kaitīgo vielu daudzums pietuvotos atļautajai dienas normai.
Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) stāsta, ka neskatoties uz lielo pārbaudīto augļu paraugu skaitu, pesticīdu un fungicīdu normas tiek pārsniegtas tikai retos gadījumos. Tomēr ir produkti, kuri ir riska grupā.
Tomēr speciālisti iesaka – augļu sniegtais labums mūsu veselībai daudzkārt pārspēj to ļaunumu, ko var nodarīt lauksaimniecības lielražošanas tendence – izmantot bīstamas ķīmiskas vielas.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka pagājušajā gadā viens Latvijas iedzīvotājs apēda vairāk nekā 5 kilogramus mandarīnu. Kopā Latvijā tie ir vairāk nekā 10 miljoni kilogramu gadā.
Ja salīdzina ar citiem augļiem, tad mandarīni ir Latvijas iedzīvotāju iecienītāko augļu topa trešajā vietā. Pirmajā ir āboli, kurus viens iedzīvotājs apēd 13 kilogramus gadā, otrajā vietā ir banāni, tad seko mandarīni.
VIDEO:
Avots: Focus.lv / Tvplay.lv