Indija pretojas strīdu izšķiršanas mehānisma iekļaušanai, lai nodrošinātu zaļo standartu ievērošanu tirdzniecības nolīgumā, par kuru pašlaik notiek sarunas ar ES.
Sarunas par tirdzniecības nolīguma ar Indiju ilgtspējības nodaļu izrādās “izaicinošas”, ceturtdien Eiropas Parlamenta tirdzniecības komitejas sanāksmē sacīja Komisijas galvenais sarunu vedējs Kristofs Kīners.
“Mums būs jāpielāgo mūsu ierastā pieeja tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai, lai nodrošinātu, ka Indija ar to var samierināties,” sacīja Kīners, piebilstot: “Tirdzniecības un ilgtspējības nodaļas neesamība nav risinājums, taču mums ir arī jānodrošina, lai šī nodaļa nebūtu tukša čaula.”
ES un Indija plāno līdz gada beigām noslēgt sarunas par tirdzniecības nolīgumu. 12. septembrī ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs un lauksaimniecības komisārs Kristofs Hansens devās uz Ņūdeli uz jaunu sarunu kārtu. Tomēr izrāviens netika panākts.
Viens no galvenajiem strīdīgajiem punktiem ir strīdu izšķiršanas mehānisms, ko ES cenšas iekļaut līgumā, lai nodrošinātu, ka Indija ievēro vides standartus.
“Doma, ka pastāvēs strīdu izšķiršanas mehānisms, nemaz nerunājot par sankcijām, kas piemērojamas šīm saistībām, ideja, ka saistības būs juridiski saistošas, ka pilsoniskā sabiedrība būs iesaistīta nolīguma pārvaldībā no šī viedokļa, bet arī tas, ka šīs saistības tiks piemērotas subfederālā līmenī — šie ir elementi, kas Indijai ir ļoti sarežģīti,” Kīners sacīja Eiropas Parlamenta deputātiem.
Kopš iepriekšējā mandāta Komisija ir mudinājusi iekļaut vides aizsardzības noteikumus savos tirdzniecības nolīgumos, tostarp mehānismus to īstenošanas uzraudzībai un atbilstības nodrošināšanai.
Šī pati nodaļa izrādījās strīdīga ES sarunās ar Mercosur valstīm — Argentīnu, Brazīliju, Paragvaju un Urugvaju —, līdz beidzot tika panākta vienošanās 2024. gada decembrī.
Mercosur nolīgumā ir iekļauts strīdu izšķiršanas mehānisms, kas ietver neatkarīgu ekspertu veiktu ārēju pārskatu un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību. Tajā arī ir noteikta Parīzes nolīguma — juridiski saistošā starptautiskā klimata līguma, kas pieņemts 2015. gadā — ievērošana kā “būtisks nolīguma elements”. Tas nozīmē, ka nolīgumu var apturēt, ja viena no pusēm nopietni pārkāpj vai izstājas no klimata nolīguma.
“Mums nevajadzētu ļauties maldīgam priekšstatam, ka Indija ir tāda pati valsts kā Jaunzēlande,” sacīja Kīners, atsaucoties uz ES un Jaunzēlandes vienošanos, kas stājās spēkā 2024. gada maijā un tiek uzskatīta par etalonu zaļo standartu integrēšanai tirdzniecības nolīgumos.
ES zaļie tiesību akti, jo īpaši 2023. gadā pieņemtais oglekļa robežkorekcijas mehānisms (CBAM), ir radījuši bažas Indijas sarunu vedēju vidū, Kīners sacīja deputātiem. CBAM ievieš nodevu noteiktu oglekļa ziņā intensīvu preču importam ES, un Indija šo pasākumu uztver kā potenciāli protekcionistisku.