Inženierzinātņu gigants cer, ka darbavietu samazināšana ļaus ietaupīt 2,5 miljardus eiro, jo Eiropas auto tirgus krīze turpinās.
Bosch līdz 2030. gadam savā auto detaļu biznesā likvidēs aptuveni 13 000 papildu darbavietu, kas veido aptuveni 3 % no tā globālā darbaspēka.
Šāda samazināšana, kas notika papildus tūkstošiem darbavietu zaudējumiem Bosch pēdējos gados, galvenokārt ietekmēs amatus Vācijā.
Uzņēmuma bāze Štutgartes reģionā, domājams, cietīs visvairāk, savukārt tādās vietās kā Feierbaha un Švīberdingena tiks likvidēti tūkstošiem darbavietu.
Inženiertehniskais gigants cenšas pēc iespējas ātrāk atgūt 2,5 miljardus eiro zaudējumus, jo Eiropas autobūves nozare joprojām atrodas stagnācijā.
Uzņēmums paziņoja, ka plāno nekavējoties sākt sarunas ar skartajiem darbiniekiem.
Automobiļu ražotāji cīnās ar nepietiekamu pieprasījumu, paaugstinātām darbaspēka un enerģijas izmaksām un konkurenci no lētākiem Ķīnas modeļiem, kā arī paaugstinātajiem tarifiem ASV eksportam. Šīs nodevas automašīnām un automašīnu detaļām pašlaik tiek piemērotas 15% apmērā, salīdzinot ar iepriekš draudēto 27,5% likmi.
Tā kā spiediens no ASV ietekmē peļņas normas, pāreja uz elektromobilitāti sarežģī arī autobūves uzņēmumus, jo pastāv nenoteiktība par ES mērķiem samazināt oglekļa emisijas. Vairākas Eiropas valdības ir arī samazinājušas elektrisko transportlīdzekļu subsīdijas patērētājiem, tādējādi ietekmējot pieprasījumu.
Bosch ir viens no vairākiem ražotājiem, kas cenšas samazināt izmaksas, ņemot vērā šos nelabvēlīgos apstākļus. Eiropas uzņēmumi, tostarp Volkswagen un Volvo, ir paziņojuši par darbavietu samazināšanu šogad, kā arī tādi uzņēmumi no ārpus Eiropas kā Nissan un Stellantis.
Papildus darbaspēka samazināšanai Bosch paziņoja, ka plāno samazināt ieguldījumus ražošanas iekārtās, reaģējot uz pieprasījuma samazināšanos.
Bosch paziņojums ir trieciens Vācijas kancleram Frīdriham Mercam, kurš cenšas piesaistīt ieguldījumus un atdzīvināt valsts vājo rūpniecības sektoru, solot lielākus valsts izdevumus.
Vācija šogad apstiprināja konstitucionālu grozījumu savā “parāda bremzēšanas” noteikumā, kas nozīmē, ka aizsardzības izdevumiem, kas pārsniedz 1% no IKP, netiks piemēroti aizņēmumu ierobežojumi. Valdība ir arī izveidojusi 500 miljardu eiro lielu ārpusbudžeta fondu papildu infrastruktūras izdevumiem, kas paredzēts, lai sniegtu Vācijai ekonomikas stimulu.
Vācijas IKP šogad pēc diviem lejupslīdes gadiem, domājams, pieaugs par 0,2 %, lai gan eksperti brīdina, ka ekonomika joprojām ir uz nestabilas pamatnes.