ASV fjūčeri kritās, dolārs kritās, un pasaules akciju cenas bija jauktas pēc tam, kad trešdien sākās ASV valdības slēgšana.
Pastāv bažas, ka federālās valdības daļējai slēgšanai būs ekonomiskas sekas, ja tā turpināsies, un Vašingtona gatavojas ilgstošam strupceļam. Tas notiek pēc tam, kad izmeklētāji nokavēja termiņu, lai vienotos par valdības finansējumu.
Akciju tirgi Eiropā trešdienas rītā bija svārstīgi, investoriem reaģējot uz ziņām no otras Atlantijas okeāna puses. Galvenie Eiropas akciju indeksi sāka tirgoties galvenokārt negatīvā teritorijā, taču aina fundamentāli mainījās līdz pusdienlaikam.
“ASV valdības darbības pārtraukšana ir likusi investoriem domāt par to, kas varētu notikt tālāk, ar nelielu kritumu Eiropas akciju tirgos un vājākām nākotnes līgumu cenām Volstrītā,” sacīja Russ Molds, AJ Bell investīciju direktors.
Sākumā FTSE 100 Londonā pieļāva izņēmumu negatīvajā tendencē, divas stundas pēc atvēršanas pieaugot par 0,7%, “pateicoties farmācijas akciju kāpumam”.
Drīz vien Vācijas DAX pārvērta savu sākotnējo zaudējumu 0,3% apmērā par vairāk nekā 0,3% pieaugumu, tāpat kā CAC 40 Parīzē. IBEX 35 Madridē ap pusdienlaiku bija samazinājies par gandrīz 0,2%.
ASV fjūčeri vienlaikus lielākoties kritās, S&P 500 indeksam samazinoties par 0,5 %, Dow Jones Industrial Average indeksam – par 0,5 % un Nasdaq indeksam – par 0,6 %.
Inflācija eirozonā septembrī pieauga
Tendenci Eiropas akciju tirgos ietekmēja arī nesen publicētie eirozonas inflācijas dati, kas liecina, ka septembrī cenas ir pieaugušas par 2,2 %. Tas nedaudz pārsniedz Eiropas Centrālās bankas noteikto 2 % mērķi, pie kura eirozonas inflācija bija saglabājusies iepriekšējos trīs mēnešus. Pamatinflācija saglabājās stabila 2,3 % līmenī, neskatoties uz nelielu pakalpojumu pieaugumu.
“Perspektīvas nav mainījušās un joprojām skaidri norāda uz inflācijas samazināšanos, pateicoties algu pieauguma palēnināšanai, zemajām enerģijas izejvielu cenām, spēcīgākam eiro un ierobežotajam pieprasījuma puses spiedienam,” sacīja Rikardo Marčelli Fabiani, Oxford Economics vecākais ekonomists.
Viņš piebilda, ka inflācijas pieaugums septembrī nostiprinās ECB pārliecību, ka turpmāka atvieglošana būs nokavēta. “Tikai spēcīgs pārsteigums inflācijas ziņā varētu veicināt samazinājumu šogad.”
ASV ekonomikas slēgšanas ietekme uz akciju tirgiem
Lai gan tika prognozēts, ka tirdzniecības aktivitāte ASV ekonomikas slēgšanas gadījumā palēnināsies, daudzi investori nepārdeva savas akcijas.
Viens no izskaidrojumiem ir tāds, ka iepriekšējās ASV valdības slēgšanas ir atstājušas ierobežotu ietekmi uz ekonomiku un akciju tirgu, un investori, iespējams, prognozē kaut ko līdzīgu šoreiz. Daudzi analītiķi piekrīt, ka tirgus ignorē politisko troksni un koncentrējas uz ekonomikas pamatprincipiem.
Tomēr, ja slēgšana turpināsies, paredzams, ka tā neļaus publicēt ikmēneša darba tirgus pārskatu piektdien. Tas ir svarīgi investoriem un Federālajai rezervju sistēmai, lai pārbaudītu ASV ekonomikas pulsu un izlemtu, vai vēlreiz samazināt procentu likmes.
Taču spītīgais pozitivitātes līmenis investoru vidū varētu saglabāties, turpinot ASV akciju tirgu nerimstošo skrējienu kopš zemākā līmeņa sasniegšanas aprīlī. Labvēlīgo tirgus noskaņojumu veicina cerības, ka prezidenta Donalda Trampa tarifi neizjauks globālo tirdzniecību un ka Federālā rezervju sistēma vairākas reizes samazinās procentu likmes, lai veicinātu lēnāku darba tirgu.
Tikmēr otrdien tika sniegti dažādi ziņojumi par ASV ekonomiku. Konferenču padomes aptauja liecināja, ka patērētāji jūtas mazāk pārliecināti, nekā ekonomisti gaidīja, un daudzi respondenti norādīja uz darba tirgu un spītīgo inflāciju.
Otrs ziņojums liecināja, ka darba tirgus, iespējams, saglabājas “zemas pieņemšanas darbā, zemas atlaižu” stāvoklī. ASV darba devēji augusta beigās izsludināja aptuveni tikpat daudz darba piedāvājumu kā iepriekšējā mēnesī. Volstrītā cerība bija uz mērenu skaitu, kas būtu pietiekami līdzsvarots, lai Federālā rezervju sistēma turpinātu samazināt procentu likmes.
Centrālā banka tikko veica savu pirmo samazinājumu šogad, un amatpersonas ir paredzējušas vēl vairāk šogad.
Obligācijas, zelts un nafta
ASV slēgšanai bija ierobežota ietekme uz ASV Valsts kases obligāciju ienesīgumu, kas nedaudz pieauga, atveroties Eiropas tirgiem. To varētu izskaidrot ar to, ka slēgšana bija paredzēta, un nav paredzams, ka tā ilgs ilgi.
Citās ziņās, zelts ir sasniedzis jaunu rekordu, un šī drošā patvēruma aktīva cena ir sasniegusi 3918,80 ASV dolārus.
Tikmēr naftas cenas atspoguļoja bažas, ASV etalonnaftas cenai zaudējot gandrīz 1% līdz 61,75 USD par barelu. Brent jēlnaftas cena, kas ir starptautiskais standarts, kritās gandrīz par 0,9% līdz 65,44 USD par barelu.
ASV dolāra vērtība nokritās līdz 147,13 Japānas jenām no 147,94 jenām. Eiro vērtība pieauga līdz 1,1745 USD no 1,1734 USD. Lielbritānijas mārciņas vērtība nedaudz pieauga, sasniedzot 1,3470 USD.
Akcijas Japānā krītas, bet citviet Āzijā pieaug
Āzijā Japānas Nikkei 225 indekss kritās par 0,9% pēc tam, kad Japānas Banka (BOJ) ziņoja par nelielu uzņēmējdarbības noskaņojuma uzlabošanos galveno ražotāju vidū.
BOJ ceturkšņa naftas aptaujas dati palielina iespējamību, ka centrālā banka paaugstinās galveno procentu likmi, lai cīnītos pret inflāciju, kas jau kādu laiku pārsniedz tās mērķa diapazonu aptuveni 2% apmērā.
Politiskā nenoteiktība valda arī Japānas tirgos, un valdošā Liberāldemokrātiskā partija šonedēļ izvēlēsies jaunu līderi un premjerministru, lai aizstātu sarežģītā situācijā nonākušo premjerministru Šigeru Išibu.