Nominālais algu pieaugums turpināsies, lai gan lēnāk, prognozē eksperi. Tikmēr nodarbinātības pieaugums Polijā samazinās.
Polijas uzņēmumu sektorā strādājošie 2024. gada jūlijā saņēma vidēji par 10,6% lielāku mēnešalgu nekā iepriekšējā gadā tajā pašā periodā.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi darba samaksa pieauga par 1,6%, trešdien apstiprināja Polijas statistikas birojs.
Jūnijā gada izmaiņas sasniedza 11%, bet mēneša nobīde tika reģistrēta 1,8% apmērā.
Tas nozīmē, ka algas joprojām pieaug, ja tās netiek koriģētas atbilstoši inflācijai, lai gan pieauguma temps palēninās.
“Vidējās nominālās algas pieaugums nav pārsteidzošs, ņemot vērā, ka Polijā joprojām ir viens no augstākajiem inflācijas rādītājiem ES,” sacīja UCL Slāvu un Austrumeiropas studiju skolas ekonomikas profesors Dr. Pavels Bukovskis.
Jūlijā inflācijas līmenis Polijā bija 4,2 %, salīdzinot ar to pašu mēnesi 2023. gadā.
“Vēl pārsteidzošāks,” turpināja Bukovskis, ”ir [algu] pieauguma apmērs, kas ievērojami pārsniedz inflācijas līmeni, kas liecina par reālo algu pieaugumu.”
Varšavas Universitātes ekonomikas docents profesors Mahmuts Zeki Akarsu “Euronews” sacīja, ka “uzņēmumi palielina algas, lai neatpaliktu no inflācijas, noturētu un piesaistītu talantīgus darbiniekus vai vienkārši pielāgotos augstākām dzīves dārdzībai”.
Varšavas Strukturālo pētījumu institūta darba ekonomists Pjotrs Levandovskis norādīja: “Polijā ir akūts darbaspēka trūkums, ko galvenokārt rada demogrāfiskās tendences – iedzīvotāju novecošanās samazina darbaspēka piedāvājumu. Tas palielina darba ņēmēju trūkumu un darba ņēmēju spēju pārrunāt savas intereses, tādējādi palielinot algas.”
Tikmēr trešdien Polijas statistikas birojs publicēja datus par nodarbinātības pieaugumu valstī.
Šis rādītājs kopš 2023. gada oktobra atrodas sarukuma teritorijā, lai gan kritums joprojām ir samērā mērens.
Nodarbinātība jūlijā samazinājās par 0,4 % gada izteiksmē pēc 0,4 % gada samazinājuma jūnijā.
“Apstrādes rūpniecība darbojas salīdzinoši vāji, cīnoties ar vājiem ekonomiskajiem apstākļiem eiro zonā (īpaši Vācijā) un spēcīgo Āzijas konkurenci,” sacīja ING vecākais Polijas ekonomists Pjotrs Poplavskis.
Šādā vidē uzņēmumi joprojām ļoti nelabprāt samazina darbavietas, baidoties no grūtībām atrast darbiniekus, kad ekonomiskā situācija uzlabosies
Uzņēmumi meklē veidus, kā samazināt izmaksas “gausās” ekonomiskās izaugsmes dēļ, kas noved pie dažiem atlaišanas gadījumiem.