Pagājušajā mēnesī inflācija ASV turpināja samazināties, liecina oficiālie dati, tādējādi palielinot pārliecību, ka ASV centrālā banka nākamnedēļ samazinās procentu likmes.
Patēriņa cenas 12 mēnešu laikā līdz augustam pieauga par 2,5 %, samazinoties benzīna, lietotu vieglo un kravas automobiļu, kā arī dažu citu preču cenām.
Tas bija lēnākais temps kopš 2021. gada februāra un samazinājās salīdzinājumā ar 2,9% jūlijā, neraugoties uz negaidīto mājokļu cenu kāpumu.
Darba departamenta dati publicēti prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā, kurā dzīves dārdzības pieaugums ir bijis viens no galvenajiem jautājumiem.
Analītiķi norādīja, ka šie dati palielināja iespēju, ka Federālo rezervju sistēma nākamnedēļ gaidāmajā sanāksmē samazinās procentu likmes par 0,25 procentu punktiem, taču samazināja izredzes, ka procentu likmes tiks samazinātas vairāk.
“Kopumā inflācija, šķiet, ir veiksmīgi iegrožota, bet, tā kā mājokļu inflācija joprojām atsakās samazināties tik strauji, kā cerēts, tā nav pilnībā uzvarēta,” sacīja Capital Economics galvenais Ziemeļamerikas ekonomists Pols Ešvorts.
Dati liecina, ka cenu spiediens mazinās attiecībā uz galvenajām mājsaimniecības precēm.
Pārtikas preču cenas, kas vēl pirms dažiem gadiem strauji pieauga, no jūlija līdz augustam nemainījās un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājušās par mazāk nekā 1%, teikts ziņojumā.
Samazinājušās arī benzīna, vēl viena pamatprodukta, cenas, kas mēneša laikā samazinājušās par vairāk nekā 10%, bet salīdzinājumā ar 2023. gada augustu – par vairāk nekā 10%.
Tomēr citu preču cenas turpināja pieaugt.
Neskaitot pārtiku un enerģiju, kas parasti svārstās un var aizēnot pamattendences, cenas gada laikā pieauga par 3,2 %, jo sadārdzinājās aviobiļetes, auto apdrošināšana, īres maksa un citas mājokļu izmaksas.
“Tas nedaudz atgādina, ka nevajadzētu pārāk aizrauties ar dažu mēnešu labākiem inflācijas datiem,” teica Fitch Ratings galvenais ekonomists Braiens Koultons.
“Protams, ar to nepietiek, lai apturētu FED likmju samazināšanu vēlāk šomēnes, taču pakalpojumu inflācijas noturīgums būs viens no iemesliem, kāpēc FED tuvākā gada laikā nesamazinās likmes agresīvā tempā.”
Centrālās bankas, t.sk. arī FED, pirms diviem gadiem sāka palielināt aizņemšanās izmaksas, cenšoties palēnināt inflāciju.
Cenas pasaulē sāka pieaugt 2021. gadā ar pandēmiju saistīto piegādes problēmu un valdības izdevumu lēciena dēļ.
Pēc tam 2022. gadā Krievijas iebrukums Ukrainā izraisīja naftas cenu kāpumu, vēl vairāk veicinot globālo inflāciju.
ASV inflācija 2022. gada jūnijā sasniedza augstāko līmeni (9.1%), bet kopš tā laika samazinājās tuvāk 2% līmenim, kas tiek uzskatīts par veselīgu.