Persijas līča valstu enerģētikas uzņēmumi ir izteikuši interesi par dabasgāzes meklēšanu pie Kipras dienvidu krastiem, piektdien paziņoja prezidents Nikoss Kristodulids.
Uzstājoties enerģētikas konferencē Nikosijā, viņš sacīja, ka Kipras varas iestādes sāk sarunas ar vairākiem neidentificētiem uzņēmumiem par izpētes licencēm dažiem no Kipras 13 apgabaliem vai blokiem ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.
Šīs sarunas ietver potenciālās partnerattiecības ar Itālijas Eni, Francijas Total, ExxonMobil un Chevron, kurām jau ir izpētes licences 10 blokiem. ExxonMobil un partneriem Qatar Energy ir koncesijas divos blokos, Chevron sadarbojas ar Shell vienā, savukārt konsorcijam, kas sastāv no Eni un Total, ir septiņi.
“Mēs mudinām iesaistīties arī citus uzņēmumus, citus enerģētikas milžus,” sacīja Kristodulids. “Tas ir uzticības balsojums Kipras ekskluzīvās ekonomiskās zonas potenciālam, taču ir arī daudzas citas politiskās un diplomātiskās dimensijas.”
Kipras ūdeņos ir atklātas vismaz piecas dabasgāzes iegulas – trīs ir konsorcijs Eni-Total, vienu ExxonMobil un otru Chevron, kurās tiek lēsts aptuveni 4,2 triljoni kubikpēdu gāzes.
Pašreizējās sarunas atbilst pieaugošajai starptautiskajai interesei par reģionu, kur ir atklāti nozīmīgi dabasgāzes resursi. Dažos kuluāros tiek lēsts, ka Kipras gāzes rezerves varētu sasniegt pat 15–16 triljonus kubikpēdu, kas atbilst aptuveni pusei no ASV ikgadējās gāzes patēriņa. Turklāt interese par šo reģionu ir pieaugusi globālās enerģētikas krīzes un nepieciešamības diversificēt Eiropas gāzes piegādes dēļ, mazinot atkarību no Krievijas
Kristodulids teica, ka ir paredzēts, ka “drīzumā” tiks pabeigts attīstības plāns vienam no Eni-Total gāzes laukiem, kurā tiek lēsts 2,5 triljoni kubikpēdu gāzes.
Attiecībā uz pašlaik notiekošo darbu, lai pabeigtu 1,9 miljardus eiro vērtu zemūdens elektrības kabeli, kas savienotu Kipru ar Grieķiju, Kristodulids sacīja, ka Kipras varas iestādes risina sarunas ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem par kopīgām investīcijām.
1000 MW kabeļa, kas ir saņēmis 657 miljonu eiro finansējumu no Eiropas Savienības, mērķis ir samazināt Kipras elektroenerģijas izmaksas un izbeigt tās enerģētisko izolāciju. Kristodulids sacīja, ka ES atbalsts šim projektam atbilst bloka mērķim līdz 2030. gadam panākt enerģijas cenu paritāti visās dalībvalstīs.