Eiropas Komisija atzinīgi novērtējusi “pakāpenisku” ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, taču brīdina, ka ES ir “īpaši neaizsargāta” pieaugošās ģeopolitiskās spriedzes apstākļos.
Piektdien publicētajā Eiropas Komisijas prognozē teikts, ka ES inflācijas līmenis nākamgad varētu samazināties par vairāk nekā 50%, ņemot vērā mērenu ekonomikas atveseļošanos un rekordzemu bezdarba līmeni.
Ziņojumā izteikts gan brīdinājums, ka bloka atvērtā ekonomika ir “īpaši neaizsargāta” pret protekcionisma pieaugumu, kas jo īpaši varētu pieaugt, Donaldam Trampam pārņemot ASV prezidenta pilnvaras.
Šīs ziņas nāk pēc enerģijas un pārtikas cenu pieauguma perioda, ko daļēji izraisīja Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gadā.
Vēlētājus, kas jūnijā devās pie vēlēšanu urnām, ievēlot jauno Eiropas Parlamentu, uztrauca augstās dzīves dārdzības ES. Tam sekojoši vēlēšanās ievērojami palielinājās atbalsts galēji labējām partijām.
Taču nākamgad inflācijai ir dramatiski jāsamazinās, ES cenām 2025. gadā pieaugot tikai par 2,4 %, salīdzinot ar 9,2 % 2022. gadā, tādējādi likmes daudz tuvinot Eiropas Centrālās bankas mērķim, proti, 2 % inflācijai eirozonā. Bezdarbs ES oktobrī “sasniedza jaunu vēsturiski zemāko līmeni – 5,9%”, piebilsts ziņojumā.
Neseno satricinājumu nomocītās ES mājsaimniecības joprojām apdomīgi taupa, nevis tērē, un Briseles amatpersonas joprojām satrauc turpmāku globālās tirdzniecības uzliesmojumu iespējamība.
“Tirdzniecības partneru īstenoto protekcionisma pasākumu turpmāka palielināšana varētu sagraut globālo tirdzniecību, negatīvi ietekmējot ES ļoti atvērto ekonomiku,” brīdināts ziņojumā.
Šos draudus vēl vairāk uzsvēra ES ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni, kurš žurnālistiem sacīja, ka “iespējams protekcionistisks pavērsiens ASV politikā būtu ārkārtīgi kaitīgs abām ekonomikām”, taču bloks ir “gatavs” risināt jebkādas problēmas.
“Abi reģioni saglabā kopīgu interesi par augstu standartu ievērošanu,” viņš sacīja, piebilstot, ka ekonomiskā integrācija “ir stabilizējošs ekonomisks un politisks spēks”.
Tramps uzvarēja 5. novembrī notikušajās vēlēšanās, solot noteikt 10% tarifus importam no tādām vietām kā ES, taču Komisijas prognozēs ir ņemta vērā tikai politika, kas tika paziņota un “atbilstoši detalizēti” norādīta līdz oktobra beigās noteiktajam termiņam.
Bloka lielākā ekonomiskā atpalicēja ir tās lielākā dalībvalsts Vācija, kuras izaugsme būs zemākā ES 2025. gadā un otrā zemākā 2026. gadā, attiecīgi 0,7% un 1,3%. Negatīvās Vācijas nākotnes prognozes ietekmē vājš iekšzemes tirgus un ārējais pieprasījums pēc rūpniecības precēm un darbaspēka trūkums, kas nomocījis būvniecības nozari.
Vācijas ekonomikas gauso sniegumu pavada politiski satricinājumi, pēc liberālās koalīcijas partneru dramatiskās atkāpšanās FDP lika sociālistu kancleram Olafam Šolcam izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas 2025. gada februārī.