Francija un Vācija ir domstarpībās par sarunu stratēģiju tirdzniecībā ar ASV, savukārt Komisija arvien vairāk šaubās par nulles tarifu vienošanās noslēgšanu.
Pēc ceturtdien Briselē notikušās Padomes samita Francija un Vācija demonstrēja atšķirīgas stratēģijas tirdzniecības strīdā starp ES un ASV, kas turpinās kopš marta vidus. Lai gan Vācija vēlas panākt ātru vienošanos par katru cenu, Francija uzsvēra nepieciešamību, lai bloks neizrādītu vājumu.
Preses konferencē pēc samita Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs sacīja, ka Padome mudina Komisiju izmantot atlikušās divas nedēļas, lai panāktu ātru vienošanos. Taču viņš teica, ka Padome ir mudinājusi fon der Leienu nepieciešamības gadījumā īstenot ES pretpasākumus.
Viņš teica, ka ir svarīgi ātri kaut ko noslēgt, un norādīja uz riskiem autobūves, ķīmijas un farmācijas nozarēm, ja pienāks 9. jūlijs un stāsies spēkā Trampa tarifi.
“Es ceru, ka mēs varēsim panākt ātru noslēgumu,” sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons, piebilstot: “Tomēr šo vēlmi nevajadzētu jaukt ar vājumu. Mēs vēlamies ātri noslēgt, jo tas kalpo mūsu kopīgajām interesēm, atbalsta starptautiskās tirdzniecības stabilitāti un dod labumu mūsu uzņēmumiem, bet ne par katru cenu.”
Pirmdien Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs kritizēja Komisijas stratēģiju kā pārāk tehnisku un aicināja paātrināt sarunas, koncentrējoties uz stratēģiskām nozarēm, piemēram, automobiļiem, tēraudam un enerģētikai, ķīmiskajām un farmācijas nozarēm.
ASV pašlaik piemēro 50% tarifus ES tēraudam un alumīnijam, 25% automašīnām un 10% bāzes tarifu visam ES importam.
Sarunas starp ASV un ES ir ieguvušas impulsu kopš prezidenta Donalda Trampa un Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas tikšanās G7 samitā Kanādā 16. jūnijā, tuvojoties kritiskajam 9. jūlija termiņam, pēc kura Tramps ir draudējis noteikt 50% tarifus visam ES importam.
Ceturtdienas vakarā ES Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja ES dalībvalstīm, ka ir saņēmusi ASV pretpriekšlikumu ES piedāvājumam, lai gan viņa neatklāja nekādas detaļas.
Jau vairākus mēnešus ES piedāvā ASV nulles tarifu vienošanos visiem rūpniecības produktiem, kā arī saistības iegādāties stratēģiskas preces, piemēram, šķidro dabasgāzi un sojas pupiņas.
Tomēr tikai retais uzskata, ka 0% tarifu nodrošināšana no ASV joprojām ir reāla iespēja. “Tā kā viņi nolēma noteikt vairākus tarifus saviem tirdzniecības partneriem visā pasaulē, ASV tagad ir ieinteresētas ieņēmumos, ko rada tarifi,” sacīja ES amatpersona, norādot, ka ASV noraidīja ES piedāvājumu.
Komisija pašlaik pārskata savu pieeju turpmākam uz tarifiem balstītam nolīgumam, lai gan konkrētie nosacījumi vēl nav noteikti. “Pastāv pieņēmums, ka 10% tarifs varētu būt kritērijs,” sacīja kāds ES diplomāts.
“Dažās jomās 10% nav tik daudz, ES piemēro 10% lielam skaitam automašīnu importa, neatkarīgi no tā, vai tās ir no Ķīnas vai Japānas,” Euronews sacīja cits ES amatpersona, piebilstot, ka “citiem produktiem, piemēram, lidmašīnām, tas ir daudz sarežģītāk, jo ražošanas līnija ir ļoti savstarpēji atkarīga starp ASV un ES. Tāpēc ir nepieciešama detalizēta analīze.”
Ja ES izdosies panākt vienošanos līdz 9. jūlijam, tā nebūs visaptveroša vienošanās, sacīja divi augsta ranga ES diplomāti.
“Reālākais rezultāts, visticamāk, būtu vispārējs satvars vai “principiāla vienošanās” laika ierobežojumu dēļ,” komentēja kāds ES diplomāts.