Inflācija saglabājās zema trijās no četrām lielākajām Eiropas Savienības ekonomikām, radot cerības, ka Eiropas Centrālā banka septembrī neredzēs nepieciešamību mainīt galvenās procentu likmes.
Patērētāju cenu indeksi Spānijā, Francijā un Itālijā augustā bija par 0,1% zemāki par gaidīto, signalizējot par cenu stabilitāti eirozonā, liecina jaunākie inflācijas dati.
Vācijā, bloka lielākajā ekonomikā, inflācija jūlijā bija tikai nedaudz augstāka nekā prognozēts. Vācijas cenas jūlijā pieauga par 2,2% salīdzinājumā ar 2% jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Pārtikas cenas pieauga, bet enerģijas izmaksas nedaudz samazināja šo rādītāju. Saskaņā ar Federālā statistikas biroja datiem cenas pieauga par 0,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.
Francijā ES saskaņotā inflācija augustā bija mērena – 0,8 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. To samazināja lēnā pakalpojumu inflācija. Pārtikas cenas saglabājās stabilas, savukārt enerģijas izmaksu kritums mazinājās. Saskaņā ar INSEE datiem, cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 0,5 %.
Spānijā ES saskaņotais patēriņa cenu indekss gada laikā pieauga par 2,7 %, un mēneša dati nemainījās, liecina valsts statistikas biroja INE ātrās aplēses.
Itālijā cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 1,7 %, kas ir nedaudz lēnāk nekā jūlijā, jo inflācija enerģijas produktiem mazinājās, bet pārtikas produktiem paātrinājās. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, cenas pieauga par 0,1 %.
Atsevišķā datu kopā valsts statistikas birojs ISTAT apstiprināja savu iepriekšējo aplēsi, ka Itālijas ekonomika trīs mēnešos līdz jūnijam saruka par 0,1 % salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. IKP pieauga par 0,4 % salīdzinājumā ar 2024. gada otro ceturksni.
Ko sagaida Eiropas Centrālā banka
Jaunākie inflācijas rādītāji atbilst cerībām, ka ECB pašlaik ir apmierināta ar cenu stabilitāti eirozonā, kas ir tās svarīgākais uzdevums. ECB inflācijas mērķis ir 2 %.
Piektdien publicētais centrālās bankas jūlija sanāksmes protokols apstiprina, ka ECB jūtas ļoti apmierināta ar pašreizējo monetāro politiku, norādot, ka “lielākā daļa (Valdības padomes) locekļu uzskata, ka riski, kas saistīti ar inflācijas perspektīvu, ir kopumā līdzsvaroti”.
Banka astoņas reizes pazemināja galvenās procentu likmes, un galvenā noguldījumu iespēja kopš jūnija ir 2%.
Tomēr protokolā ir iekļauti arī brīdinājumi, ka bloks saskaras ar riskiem tā ekonomikas izaugsmei, ja globālā tirdzniecības spriedze vēl vairāk saasināsies un radīs lielāku nenoteiktību, “kas varētu mazināt eksportu un samazināt investīcijas un patēriņu,” teikts ziņojumā.
Pamatojoties uz to, vēl viens ECB procentu likmes samazinājums septembrī šķiet maz ticams. Tomēr ING galvenais ekonomists Karstens Bžeskis norāda, ka vēl ir pāragri izslēgt septembra samazinājumu, norādot uz bloka ekonomikas riska faktoriem, tostarp nenoteiktību par tirdzniecības pamatnolīgumu starp ASV un ES, atjaunotajām bažām par Francijas valsts finansēm un eiro stiprināšanos.
“Pat ja tas varētu šķist neloģiski, ņemot vērā eirozonas ekonomikas noturību, mēs joprojām neizslēgtu vēl vienu apdrošināšanas likmes samazinājumu, ievērojot principu, ka tas nenodarīs nekādu ļaunumu, bet galu galā varētu sniegt labumu,” saka Bžeskis.