Francijā parādās ekonomiskie riski, vienlaikus tuvojoties politiskajai nestabilitātei, jo trešā valdība draud krist nedaudz vairāk kā gada laikā. Turpmāki mēģinājumi risināt valsts milzīgā parāda problēmu varētu tikt apturēti līdz nākamajām prezidenta vēlēšanām 2027. gadā.
Politiskā nestabilitāte veicina bažas par recesiju Eiropas otrajā lielākajā ekonomikā, kur trauslā izaugsme nesen ir parādījusi pārsteidzošu noturību, neskatoties uz strauji augošajiem tirdzniecības tarifiem.
Lai gan ekonomika uzrāda daudzsološas pazīmes, Francijai ir steidzami jākonsolidē savas finanses, jo tās budžeta deficīts līdz 2024. gada beigām sasniedz 5,8 % no IKP un parāds — 113 %.
Nepieciešamā jostas savilkšana ir politiski pretrunīga, kas pagājušajā gadā noveda pie premjerministra Mišela Barnjē vadītās valdības krišanas.
2025.gada 8. septembrī Francijas premjerministrs Fransuā Bairū varētu riskēt ar līdzīgu likteni uzticības balsojuma laikā, ko viņš izsludināja, cenšoties nodrošināt Nacionālās asamblejas atbalstu savam 44 miljardu eiro budžeta ietaupījumu plānam.
Opozīcija, kas veido vairākumu parlamentā, solīja viņu noteikti atsaukt, atstājot valsti politiskā un ekonomiskā nenoteiktībā.
Kādi ir riski valsts ekonomikai
Ja mājsaimniecībām, uzņēmumiem un investoriem nebūs skaidra nākotnes ceļa, valsts lēni augošā produkcija varētu zaudēt gaitu.
Francijas ekonomikai ir bijušas grūtības atgūt apgriezienus; tās IKP pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kopš 2024. gada ceturtā ceturkšņa ir saglabājies zem 1%.
Tomēr ceturkšņa pieaugums otrajā ceturksnī pieauga par 0,3% salīdzinājumā ar gada pirmajiem trim mēnešiem. Tas seko 0,1% pieaugumam salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni laikā no janvāra līdz martam, parādot noturību periodā, kad ASV prezidents sāka noteikt tarifus Amerikas tirdzniecības partneriem.
Tikmēr jauni ražošanas dati liecina, ka šī nozare Francijā sāka augt augustā, pirmo reizi pēc divarpus gadiem.
Neskatoties uz Francijas ekonomikas vājumu, analītiķi uzskata, ka ir maz ticams, ka tā varētu nonākt recesijā politisko nemieru dēļ. Dati liecina, ka inflācija Francijā, Spānijā un Itālijā augustā bija zemāka nekā gaidīts.
Viņš sniedza šo brīdinājumu uzņēmējdarbības konferencē 28. augustā. “Ja uzņēmumi nevar investēt, izaugsme un darbavietas sabrūk, un Francija riskē nonākt recesijā.”
Martins apgalvoja, ka atsevišķas nozares, tostarp būvniecība, ķīmiskā rūpniecība, viesnīcas un restorāni, jau ir krīzes stāvoklī. Viņš arī brīdināja par turpmāku nodokļu palielināšanu, kas varētu ierobežot uzņēmējdarbības aktivitāti, kas ir izaugsmes atslēga. Un izaugsme ir nepieciešama, lai samazinātu valsts deficītu un parādu.
Kāpēc Francijai ir jāpievelk josta
Pēc premjerministra Fransuā Bairū teiktā, izdevumu samazināšana un nodokļu palielināšana ir nepieciešama, lai šogad samazinātu budžeta deficītu no prognozētajiem 5,4% līdz 4,6% no IKP.
Svētdienas vakarā Francijas raidījuma intervijā Bairū pašreizējo neuzticības balsojumu nosauca par izšķirošu valsts liktenim.
Francija patiešām atrodas sarežģītā finansiālā situācijā. Saskaņā ar Francijas statistikas biroja (INSEE) datiem, valsts parāds 2025. gada pirmā ceturkšņa beigās bija 3,345 triljoni eiro. Lai gan 2000. gadu sākumā parāds bija 60% no IKP, šogad tas pieauga līdz 116%.
Jūnija intervijā budžeta ministre Amēlija de Monšalēna pat apgalvoja, ka Francija riskē, ka tās finanses nonāks Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vai Eiropas iestāžu uzraudzībā. Tas notika ar perifērijas valstīm, tostarp Portugāli un Grieķiju, pēc 2008. gada finanšu krīzes.
Tomēr Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda, kura gadiem ilgi vadīja arī SVF, sarunā ar Francijas Radio Classique noraidīja šo ideju.
“Valstis vēršas pie SVF, kad tās saskaras ar nopietnu tekošā konta deficītu un nespēj pildīt savas saistības. Francijas gadījumā tas tā nav,” skaidroja Lagarda. Viņa gan piebilda, ka ir noraizējusies par situāciju Francijā.
Francijas aizņēmumu izmaksas pašlaik liecina, ka tās neto vispārējās valdības procentu maksājumi tuvojas 2% no IKP, kas ir augstākais rādītājs desmit gadu laikā, bet joprojām “nedaudz ierobežots”, sacīja Peloso. Tomēr saskaņā ar pašreizējām tendencēm tas varētu ievērojami pieaugt nākamo dažu gadu laikā.
Tikmēr vēl viena politiskās nestabilitātes ietekme ir tā, ka Francijas valsts parāda reitinga pazemināšanas risks ir dramatiski pieaudzis, palielinot ienesīgumu.