Lai gan skaidras naudas lietošana visā Eiropā samazinās, vairāk nekā puse no visiem maksājumiem joprojām tiek veikti ar banknotēm. Tomēr tās lietošanas daļa vērtības ziņā ir daudz mazāka.
Tā kā arvien vairāk cilvēku Eiropā pievēršas digitālajiem maksājumiem, skaidras naudas darījumu daļa samazinās, lai gan banknotēm joprojām ir nozīmīga ekonomiskā loma.
Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) aptauju, kurā piedalījās 40 000 dalībnieku, eirozonā 2024. gadā nedaudz vairāk par pusi no visiem darījumiem (52 %) tika veikti skaidrā naudā. Tomēr šī daļa vērtības ziņā ir daudz mazāka — 39 % no darījumiem.
14 no 20 eirozonas valstīm skaidra nauda ir visbiežāk izmantotā maksāšanas metode, un aptuveni pusē valstu tā veido no 45% līdz 55% darījumu. Salīdzinot eirozonas valstis, skaidras naudas izmantošana svārstās no 22% Nīderlandē līdz 67% Maltā.
Dienvideiropa un Austrumeiropa joprojām ir īpaši skaidras naudas dominējošās valstis, Itālijā reģistrējot 61%, Spānijā – 57% un Slovēnijā – 64%.
Ziemeļeiropa un Rietumeiropa, tostarp Nīderlande (22%), Somija (27%), Luksemburga (37%), Beļģija (39%) un Francija (43%), ir digitālāk orientētas, un dažās valstīs skaidras naudas izmantošana jau ir margināla.
Starp četrām lielākajām ES ekonomikām Francija ir vienīgā valsts, kuras rādītājs ir zem eirozonas vidējā rādītāja – 52 %, savukārt Vācijas rādītājs ir nedaudz virs tā – 53 %.
“Nīderlandē ir ļoti augsts digitālo maksājumu metožu, piemēram, bezkontakta maksājumu ar debetkarti vai viedtālruni, ieviešanas līmenis. Nīderlandes patērētāji bezkontakta maksājumus uztver kā ātrākus un ērtākus nekā, piemēram, skaidras naudas vai tradicionālo debetkaršu maksājumus,” Euronews Business pastāstīja Nīderlandes Centrālās bankas pārstāvis.
Pārstāvis arī atzīmēja, ka tirgotāji plaši pieņem gan skaidru naudu, gan debetkartes, ko daļēji veicina salīdzinoši zemās tirgotāju maksas un banku kampaņas, lai veicinātu digitālos maksājumus nelielām summām.
Šķiet, ka šie virzītājspēki lielā mērā attiecas arī uz citām valstīm ar zemāku skaidras naudas izmantošanu.
Skaidrās naudas izmantošana maksājumu vērtībā
Vērtības ziņā skaidras naudas īpatsvars eirozonā bija 39 %, svārstoties no 17 % Nīderlandē līdz 59 % Lietuvā.
Liela skaidras naudas atkarība, vairāk nekā 50% no kopējiem tēriņiem veicot skaidrā naudā, ir novērojama ne tikai Lietuvā, bet arī Slovākijā (56%), Slovēnijā (56%), Austrijā (56%), Maltā (54%) un Horvātijā (51%).
Itālijā (49%), Portugālē (47%), Spānijā (45%), Īrijā (44%), Kiprā (43%) un Grieķijā (42%) skaidras naudas atkarības vērtība ir vidējā diapazonā.
Sešās valstīs skaidras naudas īpatsvars ir 35% vai mazāk: Nīderlandē (17%), Somijā (28%), Luksemburgā (29%), Vācijā (30%), Francijā (34%) un Beļģijā (35%).
Lai gan Lietuva ieņem augstāko vietu, Latvija ir 36%, kas liecina par lielām atšķirībām pat starp kaimiņvalstīm.
Arī Vācija ļoti atšķiras no Austrijas skaidras naudas lietošanas ziņā, neskatoties uz kultūras līdzībām. Banknotes joprojām ir populāras Austrijā, savukārt Vācija sāk ieviest digitālos maksājumus.
Šie rezultāti liecina, ka naudas vērtības ziņā skaidrai naudai joprojām ir liela nozīme Centrāleiropā, Austrumeiropā un Dienvideiropā, savukārt Ziemeļeiropa un Rietumeiropa daudz vairāk paļaujas uz digitālajiem maksājumiem.
ECB arī konstatēja, ka skaidra nauda ir visbiežāk izmantotā maksāšanas metode nelieliem pirkumiem, lai gan kartes visbiežāk tiek izmantotas maksājumiem virs 50 eiro.