Trešdien vairākums Eiropas likumdevēju noraidīja dažas rindiņas, kas tika iekļautas parlamenta rezolūcijā par “Mercosur” nolīgums.
Tā ir neliela uzvara, bet tomēr uzvara, pretrunīgi vērtētā tirdzniecības nolīguma, kas tika panākts ar Mercosur valstīm 2024. gada decembrī, pretiniekiem.
Strasbūras balsojums tika izšķirts tikai ar 10 balsīm, jo 259 citi Eiropas Parlamenta deputāti nobalsoja par, atspoguļojot sašķeltu plenārsēdes deputātu viedokli par šo pretrunīgi vērtēto vienošanos ar Latīņamerikas valstīm.
“Eiropas Parlaments atkal pauž savu skepsi par tirdzniecības nolīgumu ar Mercosur,” LinkedIn ierakstā rakstīja Francijas Eiropas Parlamenta deputāts Paskāls Kanfēns.
“Politiskais signāls ir ļoti skaidrs: vairāk Eiropas Parlamenta deputātu ir ar dziļām šaubām par šī nolīguma priekšrocībām nekā to, kas vēlas, lai tas tiktu pieņemts nekavējoties.”
Eiropas Komisija, kas vairāk nekā divdesmit gadus vadīja sarunas par šo nolīgumu, 3. septembrī iesniedza to ratifikācijai Padomē un piekrišanai Eiropas Parlamentam. Tomēr joprojām nav skaidrs, vai pēdējais solis, lai ES noslēgtu nolīgumu, noritēs gludi.
Nolīgums, kas liberalizē tirdzniecību starp Mercosur valstīm — Argentīnu, Brazīliju, Paragvaju un Urugvaju — un ES, samazina tarifus daudziem produktiem, tostarp dažām lauksaimniecības precēm, radot bažas Eiropas lauksaimnieku vidū par negodīgu konkurenci no Latīņamerikas ražotāju puses.
“Mēs turpināsim cīnīties”
Parlamentā likumdevēju grupa gatavojas iesniegt saviem kolēģiem rezolūciju, aicinot vērsties ES Tiesā, lai apturētu vienošanās apstiprināšanu. Nolīguma pretinieki arī baidās, ka Mercosur valstis neievēros Eiropas fitosanitāros un vides standartus.
Nolīgums “atsakās no lauksaimniecības un lopkopības, kaitē videi, veicina mežu izciršanu, rada sarkano paklāju ieguves rūpniecības starptautiskiem uzņēmumiem,” Euronews sacīja Spānijas Eiropas Parlamenta deputāte Irēna Montero, kura trešdien ierosināja balsojumu.
“Mēs turpināsim cīnīties, lai nodrošinātu, ka šis nolīgums netiek ratificēts, un lai apturētu draudus, ko tas rada videi un mūsu primārajam sektoram.”
No otras puses, vienošanās atbalstītāji apgalvo, ka šis teksts, kas izveido brīvās tirdzniecības zonu 700 miljoniem cilvēku, ir nepieciešams jaunajā globālās tirdzniecības kontekstā, lai stātos pretī Ķīnas konkurencei Mercosur valstīs un dažādotu tirdzniecības partnerus, jo īpaši tāpēc, ka ASV savā tirgū ievieš tarifu barjeras.
Rezolūcijas daļa, kas tika noraidīta, atzinīgi novērtēja vienošanās sarunu noslēgšanu, uzsverot “to, ka vienošanās būtu reālas pārmaiņas abu reģionu attiecībās”.
Rezolūcijā uzsvērts, ka šis darījums “būtu lielākais ES jebkad parakstītais tirdzniecības nolīgums iedzīvotāju skaita ziņā, aptverot vairāk nekā 700 miljonus iedzīvotāju, un visnozīmīgākais ekonomiskās ietekmes ziņā”.
Rezolūcijā arī uzsvērta darījuma “ģeopolitiskā vērtība” kā “būtisks instruments ES stratēģisko interešu veicināšanai pašreizējā starptautiskajā kontekstā”.
Plenarsēdes balsojums par pašu Mercosur nolīgumu vēl nav ieplānots. Avots, kas ir informēts par šo jautājumu, Euronews pastāstīja, ka Eiropas Parlamenta administrācija cer, ka tas būs deputātu darba kārtībā līdz gada beigām.