Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdienas sarunā ar žurnālistiem pauda stingru nostāju attiecībā uz naftas vada “Družba” iespējamo remontu un darbības atsākšanu.
Viņš uzskata, ka šī cauruļvada atjaunošana pēc būtības nozīmētu Krievijai noteikto sankciju atcelšanu. Pēc prezidenta domām, galvenais jautājums nav par tehniskiem uzlabojumiem, bet gan par to, vai Eiropa joprojām ir gatava pirkt un transportēt Krievijas resursus. Zelenskis neslēpa, ka izjūt ievērojamu starptautisku spiedienu šajā jautājumā, taču aicina partnerus vispirms vienoties par kopējiem principiem.
Saruna ar Makronu un politiskais spiediens
Nesenā sarunā Francijas prezidents Emanuels Makrons aktualizējis jautājumu par to, cik ilgā laikā Ukraina varētu saremontēt bojāto cauruļvadu. Zelenskis uz to atbildējis tieši – remonta termiņi ir tikai tehniska detaļa, kas šobrīd nav pati svarīgākā. Viņu uztrauc tas, ka Eiropas līderi mēģina izvairīties no sarunas par galveno problēmu – vai mēs turpinām tirgoties ar agresoru vai nē.
Ukrainas prezidents norādīja, ka uz viņu tiek izdarīts spiediens, lai “Družba” atkal sāktu strādāt. Viņš saskata pretrunu tajā, ka no vienas puses Rietumi iestājas pret sankciju atvieglošanu Krievijai, bet no otras – mēģina piespiest Ukrainu nodrošināt naftas tranzītu. Zelenskis uzskata, ka šāds solis prasītu pārāk augstu politisko cenu un būtu pretrunā ar kopējiem solījumiem ierobežot Krievijas finansiālās iespējas.
Atklātība pret “ieroču šantāžu”
Zelenskis uzsvēra, ka viņš personīgi nekavē un nebloķē procesu bez iemesla, bet vienkārši atklāti pauž savu pretējo nostāju. Viņš minēja, ka sarunās ar Eiropas draugiem izskanējuši mājieni – ja Ukraina neatjaunos tranzītu, tā varētu nesaņemt solītos ieročus. Ukrainas prezidents šādu pieeju nosauca par atklātu šantāžu. Viņš atzina, ka šādos apstākļos viņa spējas pretoties ir ierobežotas, tomēr viņš vēlas, lai sabiedrība zinātu patieso situāciju.
Prezidents arī atgādināja par faktiem, kas saistīti ar cauruļvada bojājumiem. “Družba” neizstājās no ierindas pati no sevis un to neizdarīja Ukraina. Cauruļvads cietis no gaisa uzbrukumiem, kas nākuši no Krievijas Federācijas puses, un tas ir fiksēts vairākkārt. Līdz ar to jebkādi pārmetumi Kijivai par apzinātu tranzīta apturēšanu esot nepamatoti, jo postījumus radījis tieši naftas piegādātājs.
Tehniskās iespējas un nākotnes izredzes
Lai gan politiskās diskusijas turpinās, Ukraina ir aprēķinājusi tehniskās iespējas. Ja tiktu pieņemts lēmums par darbu sākšanu, cauruļvada tehniska atjaunošana prasītu aptuveni divus mēnešus. Tomēr Zelenskis vēlreiz atgādināja – šis datums ir tikai otrais punkts darba kārtībā. Pirmais un svarīgākais jautājums ir un paliek Eiropas morālās un tiesiskās tiesības turpināt šādu tranzītu kara laikā.
Piegādes pa “Družba” ziemeļu un dienvidu atzariem ir pārtrauktas kopš janvāra beigām. Tas ir radījis pamatīgu spriedzi attiecībās ar Ungāriju un Slovākiju. Šīs valstis joprojām paļaujas uz Krievijas naftu, jo tām ir piešķirti izņēmumi no kopējām Eiropas Savienības sankcijām. Kamēr Kijiva gaida skaidrāku politisko atbalstu, Budapešta un Bratislava izjūt pieaugošu enerģētisko badu, kas situāciju padara vēl sarežģītāku visām iesaistītajām pusēm.