Latvijas prokuratūrā joprojām strādā ievērojami vairāk sieviešu nekā vīriešu. To nesenajā Saeimas komisijas sēdē apstiprināja ģenerālprokurors Juris Stukāns (ziņojumā par aizvadīto gadu un nākotnes iecerēm).
Lai gan kopējais darbinieku skaits nedaudz saruka, prokuroru rinda kļuvusi par diviem cilvēkiem kuplāka. Šobrīd iestādē strādā 402 prokurori, un vadība uz nākotni raugās diezgan optimistiski.
Dzimumu līdzsvars un vadības pozīcijas
Skatoties uz skaitļiem, dāmu pārspēks prokuratūrā ir acīmredzams. Pagājušajā gadā tur strādāja 226 sievietes un 152 vīrieši. Interesanti, ka tieši augstākā līmeņa vadībā jeb virsprokuroru amatos situācija ir pavisam citāda – tur valda pilnīgs līdzsvars. Gan sievietes, gan vīrieši šos amatus ieņem vienādā skaitā, katrai pusei esot pārstāvētai ar 12 vadītājiem.
Kopējā personāla dinamika liecina par nelielām izmaiņām. Kamēr prokuroru skaits pieauga līdz 402, tehnisko darbinieku un citu speciālistu kļuva mazāk – to skaits saruka no 409 līdz 399 cilvēkiem. Ģenerālprokurors norādīja, ka pēdējā laikā izdodas piesaistīt jaunus spēkus, un šogad komandai pievienojušies vēl astoņi jauni kolēģi.
Pieredze pret jauno enerģiju
Statistika par darba stāžu prokuratūrā iezīmē divas izteiktas grupas. No vienas puses, iestādē ir ļoti daudz pieredzējušu profesionāļu. Aptuveni 134 prokurori amatā ir jau vairāk nekā 20 gadus. No šī pieredzējušā loka 84 cilvēki jau ir sasnieguši vecumu, kas ļauj doties izdienas pensijā. Tas nozīmē, ka liela daļa zināšanu turas uz ilggadēju darbinieku pleciem.
No otras puses, notiek arī jūtama paaudžu maiņa. 114 prokuroriem darba stāžs vēl nepārsniedz piecus gadus. Ja saskaita kopā visus, kuri strādā līdz desmit gadiem, sanāk gandrīz puse no visa prokuroru korpusa. Šāds sastāvs ļauj cerēt, ka prokuratūra spēs veiksmīgi turpināt darbu arī tad, kad vecākie kolēģi izlems doties atpūtā.
Diskusijas par pensiju sistēmu
Viens no aktuālajiem jautājumiem ir saistīts ar izdienas pensijām. Ģenerālprokurors uzskata, ka pašreizējais regulējums nav ideāls. Lai gan prokuroru situācija pašlaik nav tik saspringta kā tiesnešiem, tomēr būtu pareizi, ja abām šīm profesijām noteikumi par speciālajām pensijām būtu vienoti. Tas radītu lielāku skaidrību un taisnīguma sajūtu sistēmas ietvaros.
Bažas rada arī tiesiskā puse. Juris Stukāns vērsa uzmanību uz to, ka iepriekš pieņemtie lēmumi par pensijām, iespējams, nav bijuši pietiekami rūpīgi izsvērti. Pastāv pat risks, ka esošā kārtība varētu neatbilst Satversmei. Tāpēc šis jautājums būs jārisina, lai sakārtotu sistēmu un izvairītos no tiesvedībām nākotnē.