Latvijas publiskajā telpā arvien skaļāk izskan iedzīvotāju neapmierinātība ar esošo pensiju sistēmu. Portālā “manabalss.lv” vairāk nekā 17 000 cilvēku ir parakstījušies par iniciatīvu, kas paredz iespēju brīvprātīgi izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumus.
Galvenais dzinulis šādai rīcībai ir skeptiskais vērtējums par ieguldījumu efektivitāti, jo dati rāda, ka daudzu plānu ienesīgums ilgtermiņā ir bijis nepietiekams, lai segtu inflāciju vai nodrošinātu būtisku kapitāla pieaugumu.
Nepietiekama atdeve un banku loma sistēmā
Lai gan pensiju otrā līmeņa kopējais aktīvu apjoms Latvijā ir iespaidīgs – tas pārsniedz 10 miljardus eiro –, iedzīvotāju individuālie ieguvumi bieži vien ir niecīgi. Statistika no portāla “manapensija.lv” atklāj drūmu ainu: daudzi konservatīvie plāni 10 vai 15 gadu periodā ir uzrādījuši vien aptuveni 0,3% līdz 1,2% lielu ikgadējo ienesīgumu. Tas nozīmē, kad, ņemot vērā dzīves dārdzības pieaugumu, naudas vērtība faktiski nav augusi.
Iniciatīvas autors Ģirts Bumbērs norāda uz spēcīgu banku lobiju, kas, viņaprāt, kavē izmaiņas. Viņš uzsver, ka pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā vislielākās uzvarētājas šajā sistēmā ir bijušas tieši kredītiestādes, kas saņem komisijas maksas par līdzekļu pārvaldīšanu, kamēr ne valsts, ne iedzīvotāji neizjūt solīto labklājības pieaugumu. Šī situācija rada netaisnības sajūtu, jo iedzīvotājiem nav teikšanas pār savu nopelnīto naudu.
Iedzīvotāju domas: starp izvēles brīvību un finanšu riskiem
Jautājums par to, vai ļaut iedzīvotājiem pašiem rīkoties ar saviem uzkrājumiem, šķeļ sabiedrību. Daļa jauno pensionāru atzīst, ka pēc darba gaitu beigšanas saņemtais papildinājums no otrā līmeņa ir negaidīti mazs, jo kapitāls tiek “piefiksēts” konkrētā brīdī. Ja tajā laikā finanšu tirgos ir kritums, cilvēks zaudē ievērojamu daļu no gadiem krātā.
Tajā pašā laikā izskan bažas par iedzīvotāju finanšu pratību. Pastāv risks, ka, saņemot lielu naudas summu uzreiz, tā tiks iztērēta ikdienas vajadzībām, nevis gudri reinvestēta. Tas nākotnē varētu uzlikt papildu slogu valsts budžetam, jo senioriem, kuri būs iztērējuši savus uzkrājumus, būs nepieciešami lielāki sociālie pabalsti. Tomēr tiesības izvēlēties daudziem šķiet svarīgākas par valsts aizbildniecību.
Rūgtā mācība no kaimiņvalstu pieredzes
Ekonomikas eksperti, analizējot kaimiņvalstu piemērus, ir noskaņoti piesardzīgi. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs vērš uzmanību uz Igaunijas pieredzi, kur līdzīga reforma jau tika īstenota. Rezultāti bija negaidīti: aptuveni trešdaļa iedzīvotāju izņēma savu naudu, taču lielākā daļa (70%) to vienkārši patērēja. Pārsteidzoši, ka pat 10% no šiem līdzekļiem tika iztērēti azartspēlēs.
Šāda masveida naudas ieplūšana tirgū ne tikai neuzlaboja cilvēku ilgtermiņa drošību, bet arī veicināja inflācijas kāpumu Igaunijā. Rezultātā cieta tieši trūcīgākie iedzīvotāji, kuriem nākotnē draud vēl lielāka nabadzība, jo viņu pensijas būs par trešdaļu mazākas. Paši igauņi šobrīd sāk atzīt, ka šāda rīcība bija kļūda, kas palielināja sociālo nevienlīdzību.
Kompromisa meklējumi un alternatīvi risinājumi
Neskatoties uz negatīvajiem piemēriem, arodbiedrību pārstāvji, piemēram, Egils Baldzēns, uzskata, ka ir jāparedz izņēmuma gadījumi. Ja cilvēkam ir nepieciešama steidzama medicīniska palīdzība vai operācija, uz kuru valsts rindā jāgaida gadiem, iespēja izmantot savu pensiju uzkrājumu var būt dzīvības un nāves jautājums. Tāpat tiek rosināts ļaut šos līdzekļus ieguldīt vietējos uzņēmumos, tādējādi sildot Latvijas ekonomiku.
Labklājības ministrija tomēr saglabā stingru pozīciju pret uzkrājumu izņemšanu. Ministrijas pārstāve Dace Trušinska atgādina, ka otrais līmenis veido būtisku daļu no nākotnes ienākumiem. Tā vietā, lai tērētu uzkrāto, viņa aicina iedzīvotājus būt aktīvākiem – sekot līdzi savu pārvaldnieku darbam un mainīt pensiju plānus uz ienesīgākiem, ja esošie neapmierina. Viņasprāt, atbildība par kapitāla augšanu gulstas ne tikai uz bankām, bet arī uz pašu iedzīvotāju modrību.