Līdz ar pavasara iestāšanos Latvijas lauki ir atbrīvojušies no biezās sniega segas, ļaujot zemniekiem beidzot novērtēt ziemāju sējumu stāvokli. Limbažu novada Vidrižu pagastā saimniecības “Eko dārzs” vadītāja Aija Ošāne norāda uz zaļojošiem laukiem, kas pirmajā acu uzmetienā šķiet veiksmīgi pārlaiduši ziemu.
Tomēr speciālisti uzsver, ka pārlieku agrs optimisms var būt maldīgs. Marts un aprīlis tradicionāli ir riska pilni mēneši, kad mainīgi laikapstākļi, kailsals un krasas temperatūras svārstības naktīs var būtiski ietekmēt augu attīstību.
Arī kooperatīva “Latraps” pārstāvis Ģirts Ozols apstiprina, ka kopumā ziema ir bijusi labvēlīga, tomēr situācija reģionos atšķiras. Kamēr ziemas rapši lielākoties izskatās spēcīgi, atsevišķās vietās ziemas kvieši ir cietuši no saules apdegumiem vai sniega pelējuma, kas rodas pēc ilgstošas sniega gulēšanas uz nesasalušas zemes. Tikai aprīļa sākumā būs skaidri redzams, cik labi augi spēs reģenerēties un turpināt augšanu.
Degvielas cenu lēciens un loģistikas sastrēgumi
Lielākās bažas lauksaimniekiem šobrīd sagādā nevis dabas kaprīzes, bet gan ekonomiskie faktori. Dīzeļdegvielas cena pēdējā laikā ir pieaugusi par aptuveni 25–35 centiem litrā, kas tiešā veidā palielina pavasara darbu pašizmaksu. Īpaši jūtīgi pret šīm izmaiņām ir bioloģiskie zemnieki, kuriem cīņa ar nezālēm notiek mehāniski, izmantojot traktortehniku, nevis ķīmiju, kas nozīmē biežāku braukšanu uz lauka un lielāku degvielas patēriņu.
Papildus cenu kāpumam ir parādījušās problēmas ar piegāžu ātrumu. Ja agrāk degvielas kravu varēja saņemt dažu dienu laikā, tagad lauksaimniekiem nākas plānot iepirkumus vairākas nedēļas uz priekšu. Daudzas saimniecības, kurām ir savas uzkrāšanas tvertnes, paspēja degvielu iegādāties laicīgi, tomēr tie, kuri nogaidīja ar cerību uz cenu stabilizāciju, tagad ir spiesti rēķināties ar ievērojami lielākiem izdevumiem.
Mēslošanas līdzekļu sadārdzinājums un nākotnes riski
Lai gan degviela ir būtisks elements, vēl lielāku neziņu nozarē rada minerālmēslu tirgus. To ražošana ir cieši saistīta ar dabasgāzes cenām un energoresursu patēriņu, kas pasaules notikumu ietekmē kļuvuši dārgāki. Lai gan aptuveni 80 % “Latraps” biedru bija nodrošinājušies ar mēslojumu pavasara pirmajiem darbiem vēl ziemas mēnešos, bažas rada nākamās sezonas iepirkumi un kopējās loģistikas izmaksas.
Lauksaimniecības produkcijas ražošana nebeidzas tikai ar sēju. Viss process – no sēklas materiāla piegādes un augsnes kaļķošanas līdz tehnikas detaļu nomaiņai – šobrīd ir pakļauts sadārdzinājumam. Tā kā lauksaimniecības darbus atlikt nav iespējams, visas šīs papildu izmaksas neizbēgami atspoguļosies izaudzētās labības un dārzeņu gala cenā, ietekmējot gan vietējo tirgu, gan Latvijas konkurētspēju eksportā.
Valsts iespējamā iejaukšanās cenu mazināšanā
Ņemot vērā saspringto situāciju, valsts līmenī tiek apspriesti dažādi scenāriji, kā bremzēt energoresursu cenu kāpumu, kas saistīts ar ģeopolitiskajiem konfliktiem Tuvo Austrumu reģionā. Starp iespējamiem risinājumiem minēts akcīzes nodokļa samazinājums vai pat virspeļņas nodokļa piemērošana degvielas tirgotājiem.
Latvijas rīcībā ir arī stratēģiskās degvielas rezerves, kuras nepieciešamības gadījumā varētu laist tirgū, tomēr eksperti joprojām strīdas par to, vai šāds solis spētu būtiski un ilgtermiņā samazināt cenu gala patērētājam un zemniekam. Skaidrs ir viens – šī pavasara sēja būs viena no dārgākajām Latvijas lauksaimniecības vēsturē.