Rīgas iedzīvotāji un pilsētas viesi tikai nesen sāka baudīt atjaunoto Mūkusalas ielas promenādi, taču jau tagad atklājušās nopietnas problēmas ar būvdarbu kvalitāti. Tikko pabeigtajā objektā sācis drupt betons, un eksperti atzīst, ka izmantotie materiāli nav bijuši piemēroti šādiem apstākļiem.
Rīgas domē pirmdien notika spraiga sēde, kurā meklēja atbildīgos par to, kāpēc 20 miljonus eiro vērtajā projektā pieļautas tik rupjas kļūdas. Pašlaik tiek lēsts, ka redzamo defektu novēršana vien izmaksās vismaz 140 tūkstošus eiro.
Galvenais klupšanas akmens izrādījās tieši margu pasētēs izmantotais betons. Projekta dokumentācijā bija paredzēts izmantot izturīgāku materiālu, taču realitātē tur ieklāts zemākas klases betons – tā saucamais C8/10. Tagad gan būvnieks, gan uzraugi ir vienisprātis, ka šāda izvēle bijusi kļūmīga. Šis betons vienkārši nav paredzēts tādai slodzei un laikapstākļiem, kādi ir Daugavas krastmalā.
Interesanti, ka šo izmaiņu sākumā ierosināja pats būvnieks, bet būvuzraugs tam deva zaļo gaismu. Rezultātā tikai dažus mēnešus pēc darbu pabeigšanas konstrukcijas jau sākušas drupt. Amatpersonas mierina, ka pagaidām cilvēku drošībai nekas nedraud un promenāde nav jāslēdz, taču vizuālais un tehniskais stāvoklis nav tāds, kādu sagaidīja par tik vērienīgu summu.
Garš defektu saraksts
Drupstošais betons nav vienīgā problēma, ko fiksējis Ārtelpas un mobilitātes departaments. Pārbaudēs atklājās, ka būvniekam būs jālabo vēl virkne lietu. Piemēram, vairākās vietās nav aizpildītas šuves, redzami bojājumi pašām margām un asfalta segumam. Ir konstatēti trūkumi pat pie tiltiņu stiprinājumiem un glābšanas kāpnēm, kas ir būtiski drošībai.
Vēl viens dīvains atklājums ir saistīts ar promenādes kāpnēm. Trijās vietās speciālisti pamanījuši, ka kāpņu slīpums neatbilst standartiem, kas var padarīt to lietošanu neērtu vai pat bīstamu. Būvniekam visi šie trūkumi būs jānovērš par saviem līdzekļiem, jo objektam ir piecu gadu garantija. Plānots, ka strādnieki objektā atgriezīsies aprīļa beigās vai maija sākumā, kad būs pietiekami silts un sauss laiks, lai betonēšanas darbi būtu kvalitatīvi.
Kamēr pašvaldība uzskaita redzamos bojājumus, deputāti pauž nopietnas bažas par to, ko ar neapbruņotu aci nevar saskatīt. Ja jau virspusē ir redzamas tik paviršas kļūdas, rodas jautājums par konstrukcijām, kas atrodas zem ūdens līmeņa vai dziļāk zem seguma. Tieši šie elementi nodrošina krastmalas stabilitāti un ilgmūžību.
Daži domes pārstāvji pat rosināja izvērtēt, vai būvniekam SIA “Tilts” var uzticēt citus nozīmīgus pilsētas projektus. Piemēram, šobrīd aktuāls ir jautājums par Vanšu tilta pārbūvi. Izskanēja viedoklis, ka uzņēmuma līdzšinējais darbs Mūkusalas promenādē liek būt ļoti piesardzīgiem pirms jaunu pasūtījumu uzticēšanas. Neviens nevēlas nonākt situācijā, kurā arī uz Vanšu tilta drīz pēc remonta sāktos līdzīgas problēmas.
Projekta vēsture un nākotnes plāni
Mūkusalas krastmalas rekonstrukcija bija gaidīts un dārgs projekts. Darbi sākās 2023. gada nogalē un ilga līdz pat 2025. gada beigām. Kopumā tur tika ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Lielāko daļu naudas pašvaldība aizņēmās no Valsts kases, lai sakārtotu infrastruktūru gandrīz divu kilometru garumā.
Sākotnēji ieceres bija vēl vērienīgākas. Piemēram, zem Akmens tilta bija plānots izbūvēt speciālu gājēju un velobraucēju tiltu, kas savienotu abas promenādes puses paralēli upei. Tomēr tehnisku sarežģījumu un “Rail Baltica” būvniecības aizkavēšanās dēļ šo ideju nācās atlikt. To sola realizēt vēlāk, kad tiks remontēts pats Akmens tilts. Labā ziņa ir tāda, ka pašvaldība jau gatavo papildu iepirkumu, lai atjaunotu ietves arī Mūkusalas ielas otrā pusē, kas atrodas tuvāk ēkām.