Latvija pašlaik strādā pie valsts enerģētikas stratēģijas, kas noteiks mūsu dzīvi līdz pat 2050. gadam. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsver, ka mums ir steidzami jāpalielina elektrības ražošanas jaudas, jo ar pašreizējiem resursiem nākotnē var nepietikt.
Lai gan “zaļā” enerģija ir svarīga, prezidents brīdina, ka mēs nevaram paļauties tikai uz sauli un vēju vien. Ir nepieciešams stabils un daudzveidīgs enerģijas avotu kopums, kas ietver gan vietējo ražošanu, gan gudru importu no kaimiņvalstīm. Drošība šajā jomā nozīmē to, ka krīzes brīdī mēs nepaliekam bez elektrības tikai viena piegādes ceļa pārrāvuma dēļ.
Pēdējā laikā daudz runāts par pilnīgu pāreju uz atjaunojamajiem resursiem, tomēr realitāte rāda, ka bez gāzes un naftas mēs pagaidām iztikt nespējam. Valsts prezidents norāda, ka situācija Tuvajos Austrumos un citviet pasaulē tieši ietekmē degvielas cenas mūsu uzpildes stacijās. Ja turpināsies nemieri pasaules karstajos punktos, tas var sadārdzināt ne tikai transportu, bet arī daudzus citus produktus.
Lai pasargātu iedzīvotājus no straujiem cenu lēcieniem, Latvijai ir vajadzīgi vairāki neatkarīgi enerģijas avoti. Tas ir kā drošības spilvens – ja viens avots kļūst pārāk dārgs vai nepieejams, mēs varam izmantot citu. Šobrīd tiek meklēts līdzsvars starp modernajām tehnoloģijām un tradicionālajiem resursiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu enerģijas plūsmu par saprātīgu cenu.
Kodolenerģija kā nākotnes risinājums
Viena no nopietnākajām diskusijām šobrīd ir par atomenerģijas izmantošanu Latvijā. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis prognozē, ka pēc aptuveni desmit gadiem Baltijas reģionā bez savas atomelektrostacijas iztikt būs gandrīz neiespējami. Viņa prāt, 2040. gadā elektroenerģijas patēriņš būs audzis tiktāl, ka mums būs vajadzīgas stabilas bāzes jaudas, ko nespēj nodrošināt tikai mainīgie laika apstākļi.
Tomēr šādam projektam ir daudz praktisku šķēršļu, ko uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Vispirms ir jāsaprot, cik lielu staciju mums vajag un kur tā atrastos. Kodolreaktoram ir nepieciešams milzīgs ūdens daudzums dzesēšanai un spēcīgi elektrotīkli tuvumā. Turklāt no stacijas lieluma tieši būs atkarīgs tas, cik iedzīvotājiem galu galā maksās saražotā elektrība. Tāpēc šis jautājums vēl prasa ļoti rūpīgus aprēķinus un plānošanu.
Daudzveidīgs enerģijas grozs un jaunas tehnoloģijas
Ministri uzsver, ka neviena tehnoloģija pati par sevi nav brīnumlīdzeklis. Latvijas nākotnes plāns ir balstīts uz dažādu resursu apvienošanu. Mums jau tagad ir hidroelektrostacijas uz Daugavas un termoelektrocentrāles, kas palīdz noturēt tīklu stabilu. Klāt nāk saule, kas, piemēram, šī gada martā palīdzēja samazināt elektrības cenu, un vēja parki, kas ražo enerģiju vējainās dienās.
Liela nozīme nākotnē būs bateriju tehnoloģijām. Tās attīstās ļoti strauji un ļaus mums uzkrāt lētāko enerģiju brīžos, kad tās ir par daudz, un izmantot tad, kad ražošana krītas. Šāds kombinēts modelis tiek uzskatīts par visdrošāko veidu, kā Latvija var sasniegt savus enerģētikas mērķus, neapdraudot stabilitāti.
Vēl viens būtisks virziens ir jaunu starpsavienojumu būvniecība. Pašlaik notiek sarunas ar Zviedriju par jaunu elektrības vadu, kas mūs savienotu vēl ciešāk ar Skandināvijas tirgu. Tāpat tiek stiprināti savienojumi starp Poliju, Lietuvu, Igauniju un Somiju. Šie “vadi” darbojas kā drošības garantija – ja pie mums pietrūkst jaudas, mēs to varam viegli iepirkt no kaimiņiem, un otrādi.
Diskusijas noslēgumā Valsts prezidents vērsa uzmanību uz to, cik svarīgi ir runāt ar pašiem iedzīvotājiem. Viņš atzina, ka līdz šim plāni par vēja parku celšanu vai citām lielām pārmaiņām reģionos netika pietiekami skaidroti. Cilvēkiem ir jāsaprot, kāpēc šie projekti ir vajadzīgi un kādu labumu tie dos vietējai kopienai. Enerģētikas attīstība nevar notikt tikai Rīgas kabinetos; tajā ir jāiesaistās visai valstij kopā.