Ukrainā arvien biežāk izskan prognozes, ka miers valstī varētu neiestāties vēl vismaz tuvākos trīs gadus. Lai gan oficiālās sarunas starp iesaistītajām pusēm turpinās, neoficiāla informācija liecina par smagu spiedienu un strupceļu.
Ukrainas vadība šobrīd gatavo plānus ilgstošam karadarbības periodam, vienlaikus mēģinot rast risinājumus valsts iekšējām politiskajām problēmām. Šī situācija prasa ne tikai militāru izturību, bet arī spēju saglabāt valsts finanšu stabilitāti laikā, kad starptautisko partneru prasības kļūst arvien stingrākas.
Pēdējā laikā parādījušās ziņas, ka Amerikas Savienotās Valstis kopā ar Krieviju mēģina ietekmēt Ukrainu, lai tā piekristu atkāpties no Donbasa reģiona. Šāds pavērsiens daudziem ir negaidīts, jo iepriekš atbalsts Ukrainas teritoriālajai integritātei bija noteiktāks. Tiek ziņots, ka ASV pat esot izteikušas brīdinājumu: ja ukraiņi neizrādīs piekāpību Doneckas apgabalā, amerikāņi varētu izstāties no sarunu procesa. Viņu uzmanība tādā gadījumā varētu pilnībā pievērsties citām globālām problēmām, piemēram, attiecībām ar Irānu.
Lai gan amerikāņi piedāvā reālas drošības garantijas apmaiņā pret iziešanu no Donbasa, Ukrainā šādu soli spert ir ārkārtīgi grūti. Krievija tikmēr turas pie savām iepriekšējām prasībām un faktiski bloķē jebkādu reālu progresu. Daudzi eksperti uzskata, ka Maskavas paziņojumi par gatavību sarunām ir tikai izlikšanās, lai izvairītos no jaunām sankcijām. Tajā pašā laikā Krievija turpina dronu uzbrukumus un plāno jaunu karavīru iesaukšanu, kas skaidri norāda uz nodomu karu turpināt.
Gatavošanās ilgam karam
Saprotot, ka ātrs risinājums nav gaidāms, prezidents Volodimirs Zelenskis ir devis rīkojumu parlamentam izstrādāt darba plānu nākamajiem trim gadiem. Tas nozīmē, ka valsts sāk rēķināties ar scenāriju, kurā pašreizējā situācija saglabājas ilgstoši. Politiķi atzīst, ka miera sarunas varētu tikt pilnībā apturētas, jo neviena puse nevēlas piekāpties jautājumos par teritorijām.
Zelenskis uzsver, ka galvenā atslēga uz mieru ir drošība. Viņa prāt, ir jāizveido tāda sistēma, kas ne tikai apturētu šī brīža kaujas, bet arī neļautu tām atsākties nākotnē. Tomēr, kamēr frontē turpinās smagas pozīciju cīņas un Krievija nav atteikusies no plāniem ieņemt visu Donbasu, šādas garantijas izskatās pēc tālas nākotnes jautājuma.
Kamēr frontē notiek cīņa par zemi, Kijivā norisinās cīņa par valsts izdzīvošanu ekonomiskā ziņā. Ukrainas parlaments jeb Augstākā Rada šobrīd atrodas nopietnā krīzē. Valdošajai partijai “Tautas kalps” vairākums ir tikai uz papīra, bet realitātē deputātu balsu nepietiek svarīgu likumu pieņemšanai. Tas ir bīstami, jo no šiem likumiem ir atkarīgs, vai Ukraina saņems kritiski nepieciešamo naudu no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības.
Šī nauda nav paredzēta tikai ieročiem – tā ir vajadzīga, lai valsts vispār varētu funkcionēt. Bez šiem līdzekļiem nebūs no kā izmaksāt pensijas un algas skolotājiem, ārstiem vai policistiem. Eksperti norāda, ka valdības virzītie likumprojekti parlamentā “iestrēgst” arvien biežāk. Ja situācija nemainīsies, Ukraina var nonākt pie nopietnām finanšu grūtībām nevis sabiedroto trūkuma dēļ, bet gan savu iekšējo nesaskaņu rezultātā.
Izejas meklējumi un koalīcijas iespējamība
Lai pārvarētu dīkstāvi parlamentā, frakciju vadītājiem uzdots strādāt ar deputātiem un mēģināt atgūt vienotību. Daži analītiķi pieļauj, ka vienīgais ceļš ir jaunas koalīcijas veidošana, iesaistot opozīcijas deputātus. Tas ļautu pieņemt starptautisko partneru pieprasītās reformas un nodrošināt naudas plūsmu valstī.
Ukrainai šobrīd ir jātiek galā ar dubultu slodzi. No vienas puses ir nogurdinošais karš ar Krieviju un starptautiskais spiediens piekāpties teritoriāli, bet no otras puses – iekšējās politiskās spēles, kas apdraud valsts budžetu. Risinājums ir jāatrod ātri, jo trīs gadi kara apstākļos ir ļoti ilgs laiks, kuru bez stabila iekšējā atbalsta un sakārtotas ekonomikas izturēt būs gandrīz neiespējami.