Šodien visā Latvijā norisinās komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākumi, atceroties 1949. gada marta traģiskos notikumus. Pašvaldības, baznīcas un muzeji organizē atceres brīžus, koncertus un izstādes, lai godinātu tūkstošiem iedzīvotāju, kuri tika izsūtīti svešumā.
Šī diena apvieno dažādas paaudzes kopīgā vēstures izzināšanā un klusos piemiņas brīžos pie nozīmīgām vēsturiskām vietām. Daudzviet pasākumos piedalās gan valsts augstākās amatpersonas, gan paši politiski represētie un viņu tuvinieki.
Atceres brīži un pasākumi Rīgā
Galvaspilsētā galvenās norises vietas ir saistītas ar vēsturiski nozīmīgām vietām un piemiņas memoriāliem. Pie dzelzceļa stacijas “Šķirotava”, kas ir viena no vietām, no kurienes sākās izsūtīšanas ceļš, notiek piemiņas brīdis ar amatpersonu un jaunsargu dalību.
Centrā, pie Latvijas Okupācijas muzeja memoriāla “Vēstures taktīla”, ziedus noliek valsts vadītāji un politiski represēto biedrību pārstāvji, akcentējot vēstures atmiņas saglabāšanas nozīmi.
Latvijas Okupācijas muzejs šajā dienā apmeklētājiem ir atvērts bez maksas, piedāvājot apskatīt arī īpašu ekspresizstādi par deportēto cilvēku ikdienu un viņu centieniem saglabāt radošumu pat smagos apstākļos nometinājumā.
Vakara kulminācija gaidāma plkst. 19.00, kad vairākās Rīgas baznīcās, tostarp Torņakalna un Sv. Jāņa baznīcā, sākas bezmaksas piemiņas koncerti. Tajos piedalās profesionāli orķestri un kori, radot mierīgu un svinīgu noskaņu. Jūrmalā, Dubultu baznīcā, koncerts “Dievs, Tava zeme deg!” sākas plkst. 19.30, aicinot pieminēt tos, kuriem lūgšana un dziesma bija vienīgais mierinājums svešumā. Gulbenes dzelzceļa stacijā diena noslēdzas ar amatierteātra izrādi “Klusumā”, kas emocionāli ataino deportāciju skartos likteņus.
Piemiņas pasākumi Latvijas reģionos
Arī citviet Latvijā iedzīvotāji pulcējas pie piemiņas akmeņiem un stacijām, lai kopīgi atcerētos vēstures notikumus. Vidzemē un Latgalē pasākumi notiek Valmierā, Cēsīs, Daugavpilī un Jēkabpilī.
Valmieras dzelzceļa stacijā klātesošos uzrunā vietējie vēsturnieki un pašvaldības pārstāvji, bet Cēsīs pēc svētbrīža notiek sarunas ar represētajiem, sniedzot iespēju jauniešiem dzirdēt personīgus atmiņu stāstus. Gulbenes novadā piemiņas brīži aptver vairākas kapsētas un stacijas, dienu noslēdzot ar tematisku amatierteātra izrādi.
Kurzemē un Zemgalē iedzīvotāji aicināti nolikt ziedus Jelgavā, Liepājā, Ventspilī un Talsos. Jelgavā atceres brīdis notiek Svētbirzē, kur tradicionāli pulcējas politiski represētie. Liepājā pasākumi sākas pilsētas muzejā un turpinās Tores stacijā, savukārt Ventspilī Tilta dārzā skan pūtēju orķestra mūzika un mācītāja uzrunas. Arī mazākos novados, piemēram, Dienvidkurzemē un Dobeles pusē, pašvaldības organizē klusuma brīžus un ziedu nolikšanu pie represēto piemiņas vietām.
Vēsturiskais konteksts un fakti
1949. gada marts Latvijas vēsturē palicis kā viena no lielākajām masu deportācijām. Dažu dienu laikā no valsts tika izvesti vairāk nekā 42 tūkstoši cilvēku, kas tolaik sastādīja ievērojamu daļu no kopējā iedzīvotāju skaita. Starp izsūtītajiem bija daudz sieviešu un bērnu, no kuriem ievērojama daļa bija jaunāki par 16 gadiem. Cilvēki tika ievietoti vagonos un nogādāti uz attāliem apgabaliem Sibīrijā un Tālajos Austrumos.
Lielākā daļa izsūtīto bija lauku iedzīvotāji, kuri tika klasificēti kā “kulaki”, taču represijas skāra dažādu tautību un profesiju pārstāvjus. Oficiālie dati rāda, ka starp deportētajiem lielākais vairums bija latvieši, taču sarakstos bija arī krievi, poļi un baltkrievi.