Latvijas pensiju sistēmas otrais līmenis pēdējā piecgadē ir piedzīvojis būtiskas reformas, kas tieši ietekmē iedzīvotāju uzkrājumu apjomu. Ja vēl pirms desmit gadiem starptautiskie rādītāji nebija iepriecinoši, tad jaunākie dati liecina par vienu no straujākajiem izaugsmes tempiem starp attīstītajām valstīm.
Šīs izmaiņas ir saistītas gan ar ieguldījumu stratēģiju maiņu, gan ar zemākām izmaksām par uzkrājumu pārvaldīšanu. Galvenais mērķis ir panākt, lai iemaksātie līdzekļi nevis vienkārši glabātos, bet reāli strādātu pasaules ekonomikā un vairotu kapitālu.
Sistēmas uzlabojumi un starptautiskais vērtējums
Pirms dažiem gadiem Latvija pēc pensiju plānu ienesīguma rādītājiem atradās saraksta beigās starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tomēr pēdējie dati rāda ievērojamu progresu, un valsts ir pakāpusies par vairāk nekā divdesmit pozīcijām uz augšu.
Šāds lēciens skaidrojams ar to, ka tika novērsti vairāki sistēmiski trūkumi, kas gadiem ilgi bremzēja uzkrājumu augšanu. Speciālisti uzsver, ka, vērtējot sistēmu, svarīgi skatīties uz pēdējo gadu rezultātiem, nevis tikai uz visas darbības laika vidējiem rādītājiem.
Pensiju sistēmas pamatā ir princips, ka veiktās iemaksas tiek uzkrātas un laika gaitā pelna procentus. Atšķirībā no vecās sistēmas, kur pensija bija atkarīga tikai no darba stāža un vidējās algas valstī, pašreizējais modelis ļauj katram sekot līdzi sava kapitāla pieaugumam.
Tas ir būtiski, jo, mainoties demogrāfiskajai situācijai, strādājošo skaits samazinās, bet pensionāru skaits pieaug. Šādos apstākļos tieši uzkrātie līdzekļi kļūst par svarīgu papildinājumu valsts garantētajai pensijai.
Izmaiņas ieguldījumu stratēģijās un komisijas maksās
Ilgstoši pensiju pārvaldniekiem bija noteikti stingri ierobežojumi, kas neļāva lielu daļu līdzekļu ieguldīt akciju tirgos, kur parasti ir lielāka peļņa. Šobrīd šie ierobežojumi ir mazināti, un lielāka daļa naudas tiek ieguldīta dinamiskākos instrumentos. Tas nozīmē, ka uzkrājumi vairs nestāv uz vietas zema ienesīguma plānos, bet aktīvāk piedalās ekonomiskajos procesos.
Būtiskas pārmaiņas skārušas arī to, kā cilvēki tiek pievienoti konkrētiem plāniem. Ja agrāk daudzi iedzīvotāji neizdarīja izvēli un automātiski palika piesardzīgos plānos ar mazu peļņu, tagad sistēma pati sākotnēji novirza jaunos dalībniekus viņu vecumam piemērotākā stratēģijā. Tajā pašā laikā ikvienam saglabājas iespēja jebkurā brīdī portālā Latvija.lv apskatīt savu uzkrājumu un izvēlēties citu pārvaldnieku vai plānu, kas labāk atbilst personīgajiem mērķiem.
Vēl viens būtisks faktors ir pārvaldīšanas izmaksu samazināšana. Gadu gaitā ir ieviesti griesti komisijas maksām, ko ietur bankas un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības. Vidējās izmaksas ir kļuvušas ievērojami zemākas, kas nozīmē, ka lielāka daļa no nopelnītās naudas paliek paša cilvēka uzkrājumā, nevis tiek iztērēta sistēmas uzturēšanai. Septiņu gadu laikā šādi ir izdevies ietaupīt vairākus simtus miljonu eiro, kas turpina atrasties iedzīvotāju kontos.
Nākotnes perspektīvas un uzkrājumu saņemšana
Šobrīd pensiju otrajā līmenī ir reģistrēti vairāk nekā miljons dalībnieku, un kopējais uzkrātais kapitāls pārsniedz desmit miljardus eiro. Tas liecina par sistēmas mērogu un tās nozīmi valsts ekonomikā. Tomēr speciālisti jau tagad domā par nākamo soli – kā efektīvāk izmaksāt uzkrāto naudu, kad pienāk laiks doties pensijā.
Pašreizējā kārtība paredz, ka brīdī, kad cilvēks beidz darba gaitas, viņa uzkrājums bieži vien tiek it kā apturēts vai fiksēts. Tomēr, tā kā pensijas vecumā cilvēki pavada vidēji 17 gadus, tiek meklēti risinājumi, kā ļaut šim kapitālam turpināt pelnīt arī izmaksas posmā.