ASV lielākās bankas “JPMorgan Chase” vadītājs Džeimijs Daimons nāk klajā ar nopietnu brīdinājumu par pasaules ekonomikas tuvāko nākotni. Viņš norāda, ka karš Irānā var izraisīt straujas naftas un citu izejvielu cenu svārstības.
Tas savukārt varētu neļaut samazināties inflācijai un likt procentu likmēm kāpt augstāk, nekā tirgus dalībnieki šobrīd cer. Šādas prognozes Daimons izteicis savā ikgadējā vēstulē akcionāriem, reaģējot uz pēdējo dienu saspīlējumu starp Vašingtonu un Teherānu.
Karš un tā ietekme uz mūsu maciņiem
Džeimijs Daimons uzskata, ka pašreizējie ģeopolitiskie riski ir milzīgi. Viņš piemin ne tikai karu Ukrainā un vispārējo spriedzi Tuvajos Austrumos, bet arī sarežģītās attiecības ar Ķīnu. Tomēr tieši karš Irānā šobrīd ir tas faktors, kas var visvairāk satricināt globālās piegādes ķēdes. Ja naftas cenas atkal piedzīvos lēcienu, inflācija “iestrēgs” augstā līmenī, un tas nozīmē, ka centrālās bankas nevarēs samazināt kredītu procentu likmes.
Šīs bažas jau tagad ir jūtamas finanšu tirgos. Ja pagājušajā gadā akciju cenas sasniedza rekordus, cerot uz lētāku naudu, tad tagad cerības uz drīzu likmju samazināšanu ir gandrīz izdzisušas. Kopš februāra beigām, kad sākās karadarbība un pieauga energoresursu cenas, tirgi piedzīvo lejupslīdi. Daimons uzsver, ka tikai laiks rādīs, vai ASV mērķi šajā karā tiks sasniegti, taču vislielākās briesmas joprojām rada iespējamā kodolieroču izplatība.
ASV ekonomika: stabila, bet ar riskiem
Bankas vadītājs atzīst, ka ASV ekonomika līdz šim ir bijusi pārsteidzoši izturīga. Cilvēki joprojām pelna un tērē naudu, un uzņēmumi kopumā jūtas veselīgi, lai gan pēdējā laikā ir vērojams neliels vājums. Tomēr viņš brīdina, ka šo stabilitāti lielā mērā ir uzturējis milzīgais valsts parāds un iepriekšējie ekonomikas stimulēšanas pasākumi.
Daimons saredz arī pozitīvus aspektus, piemēram, investīcijas infrastruktūrā, nodokļu politikas izmaiņas un mākslīgā intelekta attīstību, kas veicina kapitālieguldījumus. Tomēr viņš paliek piesardzīgs, jo ekonomikas “degviela” – valsts tēriņi – nevar būt bezgalīgi. Viņaprāt, ir nepieciešams domāt par ilgtermiņa stabilitāti, nevis tikai īstermiņa izaugsmi uz parāda rēķina.
Privātie kredīti un jauni izaicinājumi
Vēstulē akcionāriem Daimons pievēršas arī privātā kredīta tirgum, kas šobrīd sasniedzis 1,8 triljonus dolāru. Viņš uzskata, ka šī nozare pagaidām nerada sistēmisku risku visai finanšu pasaulei, taču tajā sāk parādīties vājuma pazīmes. Tiklīdz ekonomika kļūs vājāka, zaudējumi šajos aizdevumos varētu izrādīties lielāki, nekā gaidīts, jo aizdevumu izsniegšanas standarti pamazām pasliktinās.
Šo jomu ietekmē arī mākslīgais intelekts. Daži investori sāk baidīties, ka tehnoloģiju straujā attīstība varētu kaitēt uzņēmumiem, kuri aizņēmušies naudu, tāpēc sāk izņemt savus līdzekļus no fondiem. Daimons norāda, ka privātajiem kredītiem trūkst caurspīdīguma un skaidra vērtējuma, kas var izraisīt paniku un masveida pārdošanu, ja situācija pasliktināsies.
Kritika banku regulatoriem
Daimons nebaidās arī no asiem vārdiem pret ASV banku uzraugiem. Viņš nosauca jaunos priekšlikumus par banku kapitāla rezervēm par “absurdiem” un pat “neamerikāniskiem”. Viņa vadītā banka jau ilgstoši cīnās pret stingrākiem noteikumiem, kas liktu bankām turēt rezervē vairāk naudas.
Pēc Daimona domām, šie noteikumi soda sekmīgas bankas par to panākumiem. Viņš uzskata, ka daži no ierosinātajiem punktiem ir pilnīgi neloģiski un traucē bankām efektīvi atbalstīt ekonomiku. Šī publiskā konfrontācija ar regulatoriem liecina par lielu spriedzi starp lielākajām finanšu iestādēm un valsts iestādēm, kas mēģina ieviest stingrāku kontroli pēc iepriekšējām tirgus krīzēm.