Igaunijas politiķi pašlaik ļoti piesardzīgi vērtē iespēju iesaistīties Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” glābšanā vai kopīgā pārvaldībā. Lai gan no Latvijas puses izskanējuši aicinājumi Baltijas valstīm ciešāk sadarboties aviācijas jomā, kaimiņvalsts amatpersonas neredz jēgu investēt uzņēmumā, kam ir lieli parādi un neskaidra nākotne.
Igaunija ir izvēlējusies citu ceļu – tā vietā, lai uzturētu savu lidsabiedrību, galvenā uzmanība tiek pievērsta Tallinas lidostas attīstībai un dažādu ārvalstu aviokompāniju piesaistei. Šāda pieeja ziemeļu kaimiņiem šķiet drošāka un ekonomiski pamatotāka.
Igaunijas valdošās koalīcijas pārstāvji norāda, ka “airBaltic” finansiālā situācija ir visai satraucoša. Aivars Sērds no Reformu partijas atgādina, ka Igaunija jau vienreiz atteicās no līdzdalības šajā uzņēmumā, un kopš tā laika stāvoklis ir kļuvis tikai sliktāks. Viņš uzsver, ka aviokompānijas ilgtermiņa saistības pārsniedz 400 miljonus eiro. Īpašas bažas rada tas, ka liela daļa šo parādu ir saistīti ar obligācijām, kurām ir ļoti augsta procentu likme – virs 14%. Tas liecina, ka starptautiskie investori uzņēmumu uzskata par ļoti riskantu.
Tāpat tiek norādīts, ka “airBaltic” ir vāji sagatavojusies degvielas cenu kāpumam. Kamēr lielās Eiropas aviokompānijas fiksē cenas lielākajai daļai sava patēriņa, Latvijas uzņēmumam šāds nodrošinājums ir tikai nelielai daļai. Politiķi uzskata, ka nodokļu maksātāju naudas ieguldīšana šādā situācijā būtu nepārdomāts solis, ko viņi pielīdzina vienkāršai līdzekļu izšķērdēšanai.
Tallinas lidosta kā prioritāte un brīvais tirgus
Citu Igaunijas partiju pārstāvji, piemēram, Mareks Reināss, uzskata, ka valstij vispār nevajadzētu lieki iejaukties privātajā biznesā. Igaunijas stratēģija ir vienkārša: radīt labus apstākļus lidostā, lai tur gribētu lidot jebkurš pārvadātājs. Tas nodrošina konkurenci un plašu galamērķu klāstu, neuzņemoties riskus par konkrēta uzņēmuma zaudējumiem. Igaunijas pieredze rāda, ka pat tad, ja kāda aviokompānija pārtrauc lidojumus, tās vietu ātri ieņem citi spēlētāji.
Arī opozīcijā esošie politiķi piekrīt, ka aviācijas nozare ir pārāk svārstīga. Pieaugošās degvielas cenas un lielā konkurence padara šo biznesu par “bezgalīgu finanšu caurumu”, kurā Igaunijas valstij nav jāpiedalās. Viņi uzsver, ka Igaunija nav atkarīga tikai no viena spēlētāja, un tas ir stratēģiski pareizs lēmums, kas pasargā kaimiņvalsti no krīzēm, kādas regulāri piemeklē “airBaltic”.
Rūgtā pieredze ar “Nordica” un aviācijas ekspertu viedoklis
Vēl viens iemesls Igaunijas atteikumam ir viņu pašu nesenā pagātne. Igaunijas nacionālā lidsabiedrība “Nordica” pavisam nesen pieteica bankrotu pēc tam, kad neizdevās atrast pircēju. Šī pieredze politiķiem joprojām ir svaigā atmiņā, un neviens nevēlas vēlreiz uzņemties atbildību par uzņēmumu, kas nes tikai zaudējumus. Igaunijas Centra partija uzsver – ja reiz viņiem neizdevās glābt savu aviokompāniju, tad ieguldīt citas valsts problemātiskā uzņēmumā būtu vēl dīvaināks solis.
Aviācijas eksperti papildina šo bildi ar praktiskiem aprēķiniem. Svens Kukemelks norāda, ka liela daļa “airBaltic” lidmašīnu nemaz nelido no Rīgas vai Tallinas, bet tiek iznomātas citām Eiropas kompānijām. No Tallinas tiek veikti tikai aptuveni 10% no visiem lidojumiem. Līdz ar to Igaunijai nav nekādas loģikas ieguldīt milzīgas summas, lai iegūtu daļu uzņēmumā, kura darbība Igaunijas tirgū ir tik neliela. Eksperts situāciju ar “airBaltic” un Latvijas valsts pastāvīgajām investīcijām salīdzina ar bezgalīgu seriālu, kurā gadu gaitā jau ieguldīts vairāk nekā miljards eiro.
Kas sagaida pasažierus un uzņēmuma nākotni?
Neskatoties uz finanšu grūtībām, aviācijas eksperti mierina ceļotājus. Eiropas Savienības noteikumi stingri aizsargā pasažierus – ja lidojums tiek atcelts vai aviokompānija saskaras ar problēmām, cilvēkiem ir tiesības saņemt palīdzību vai kompensāciju. Kukemelks pat mudina cilvēkus turpināt pirkt biļetes, jo bez klientiem uzņēmumam izdzīvot būs vēl grūtāk. Viņš prognozē, ka lielākās izmaiņas lidojumu sarakstos varētu parādīties tikai ziemas sezonā, kad parasti samazinās pieprasījums.
Tikmēr Latvijas valdība meklē veidus, kā uzturēt uzņēmumu pie dzīvības. Ir atbalstīts kārtējais īstermiņa aizdevums 30 miljonu eiro apmērā, lai segtu dārgās degvielas izmaksas. Lai gan sākotnēji tika plānots akciju sākotnējais publiskais piedāvājums jeb IPO, šobrīd šis plāns ir apturēts. Uzņēmuma vadība atzīst, ka nākamajā ziemas sezonā varētu būt nepieciešama vēl viena pamatīga naudas injekcija – pat līdz 150 miljoniem eiro. Latvijas satiksmes ministrs uzsver, ka tiek meklētas dažādas iespējas piesaistīt kapitālu, taču pagaidām “airBaltic” nākotne balstās uz kārtējiem budžeta līdzekļiem un cerībām uz labākiem laikiem.
