Otrdienas rītā Anglijas slimnīcās sākās plašs mediķu streiks, kas ilgs sešas dienas. Rezidenti nolēma pārtraukt darbu pēc tam, kad noraidīja valdības pēdējo algas paaugstinājuma piedāvājumu.
Ārstu arodbiedrība uzskata, ka piedāvātais palielinājums nespēj kompensēt gadiem ilgo atalgojuma vērtības kritumu un pieaugošo darba slodzi. Šis protests notiek tieši Lieldienu brīvdienu laikā, radot papildu spiedienu uz visu veselības aprūpes sistēmu.
Kāpēc vienošanās neizdevās?
Pirms streika sākuma Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers izteica 48 stundu ultimātu, taču tas beidzās bez jebkāda rezultāta. Valdība uzstāj, ka tās piedāvājums bija labākais iespējamais un ka turpmāku uzlabojumu nebūs. Reaģējot uz ārstu atteikumu, valsts vadība pat atsauca iepriekšējo solījumu finansēt 1000 papildu apmācību vietas jaunajiem speciālistiem.
Veselības ministrs Vess Strītings paskaidroja, ka valdība nevar atļauties tērēt naudu risinājumam, kas valsts budžetam šķiet nepavelkams. Pēc amatpersonu aplēsēm, katra streika diena nodokļu maksātājiem izmaksā aptuveni 50 miljonus mārciņu. Tas nozīmē, ka kopējie zaudējumi sešu dienu laikā var sasniegt pat 300 miljonus mārciņu. Ministrs arī norādīja, ka rezidenti jau ir saņēmuši lielāko algas pielikumu starp visām sabiedriskā sektora grupām, taču joprojām nav gatavi piekāpties.
Ārstu argumenti un cīņa par profesijas nākotni
Lielbritānijas Medicīnas asociācija (BMA) pārstāv aptuveni 55 000 rezidentu, kuri veido gandrīz pusi no visa medicīniskā personāla valstī. Kopš 2023. gada sākuma šī ir jau vairāk nekā divpadsmitā protesta akcija. Ārsti ir pārliecināti, ka valdības piedāvātie 3,5% algas pielikuma šogad ir par maz. Viņi uzsver, ka gadiem ilgi saņēmuši pielikumus, kas bijuši zemāki par inflāciju, tāpēc tagadējais piedāvājums situāciju pēc būtības nemaina.
Arodbiedrības pārstāvji pauž bažas, ka solītās reformas ir izstieptas uz pārāk ilgu laiku. Tāpat mediķus neapmierina tas, ka valdība izmanto “draudu taktiku”, solot atņemt pat tās priekšrocības, par kurām jau bija panākta vienošanās. Ārsti uzsver, ka neviens nevēlas streikot un pamest pacientus, taču bez godīga piedāvājuma viņiem neesot citas izvēles, kā vien cīnīties par savām tiesībām un profesijas prestižu.
Ietekme uz pacientiem un slimnīcu darbu
Valdība iepriekšējos streikos ir vainojusi ārstus pie tā, ka valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā (NHS) aizvien pieaug rindu garumi. Kamēr mediķi protestē pie slimnīcu ēkām ar plakātiem rokās, tūkstošiem operāciju un konsultāciju tiek atceltas vai pārceltas.
Pašreizējais piedāvājums paredzēja, ka trīs gadu laikā kopējais algas pieaugums sasniegtu aptuveni 35%. Tāpat tika solīts kompensēt dārgas eksāmenu maksas, kas jaunajiem ārstiem nereti izmaksā tūkstošiem mārciņu. Tomēr neuzticība starp mediķiem un politiķiem ir tik liela, ka pat šie solījumi neapturēja kārtējo streika vilni. Plānots, ka ārsti darbā atgriezīsies 13. aprīļa rītā, taču pagaidām nav nekādu pazīmju, ka abas puses būtu gatavas sēsties pie sarunu galda ar jauniem priekšlikumiem.
