Šī gada sākums Latvijas ārējā tirdzniecībā ir nesis diezgan pamanāmas izmaiņas. Jaunākie dati rāda, ka pirmajos divos mēnešos esam eksportējuši preces vairāk nekā trīs miljardu eiro vērtībā, taču tas ir par nepilniem 6% mazāk nekā tajā pašā laikā pērn.
Tikmēr imports ir saglabājies stabilāks, piedzīvojot tikai niecīgu samazinājumu. Tas nozīmē, ka kopējais tirdzniecības apgrozījums ir nedaudz sarucis, sasniedzot aptuveni 6,7 miljardus eiro.
Ja skatāmies tieši uz februāra mēnesi, aina kļūst vēl skaidrāka. Latvijas uzņēmumi mēneša laikā eksportēja preces par 1,55 miljardiem eiro. Tas ir mazāk nekā janvārī un arī par 5% mazāk, ja salīdzina ar pagājušā gada februāri. Turpretim preču ievešana jeb imports ir krietni pieaudzis – mēneša laikā tas palēcās par gandrīz 8%.
Šāda situācija ietekmē tirdzniecības bilanci. Vienkāršiem vārdiem sakot, mēs vairāk iepērkam no citām valstīm, nekā paši spējam tām pārdot. Ja pērnā gada februārī eksports veidoja gandrīz pusi no tirdzniecības apjoma, tad šogad šis rādītājs ir noslīdējis līdz 45%.
Kurās nozarēs klājas labāk un kurās – grūtāk
Interesanti vērot, kas tieši veido šīs izmaiņas. Eksportā šobrīd vislabāk veicas pārtikas rūpniecībai un elektroiekārtu ražotājiem. Šajās jomās ieņēmumi ir pieauguši. Arī farmācijas produkti un alkoholiskie dzērieni uzrāda labus izaugsmes rādītājus, salīdzinot ar pagājušo gadu.
Taču ne visur iet tik gludi. Diezgan lielu kritumu piedzīvoja augu valsts produktu eksports, kas saruka par vairāk nekā trešdaļu. Tāpat mazāk esam pārdevuši koku un tā izstrādājumus, kas Latvijai tradicionāli ir ļoti svarīga eksporta prece. Arī minerālproduktu, piemēram, kurināmā un naftas produktu, pārdošanas apjomi ir samazinājušies.
Importa pusē lielākais kāpums ir tieši minerālproduktiem. Salīdzinot ar pagājušā gada februāri, to ievešana pieaugusi par vairāk nekā 40%. To galvenokārt ietekmēja tas, ka Latvija iepirka vairāk dīzeļdegvielas un dabasgāzes. Tāpat mēs vairāk ievedam dažādus mehānismus, elektroiekārtas un pārtikas preces.
Tajā pašā laikā ir jomas, kur imports ir samazinājies. Mazāk esam iepirkuši plastmasas izstrādājumus un dažādus transportlīdzekļus. Interesanti, ka samazinājies arī apaļkoku imports, kas pērn šajā laikā bija krietni aktīvāks.
Galvenie sadarbības partneri un ASV tirgus
Mūsu svarīgākie tirdzniecības partneri joprojām ir kaimiņi. Februārī visvairāk preču esam sūtījuši uz Lietuvu un Igauniju, kam seko Vācija un Zviedrija. Arī importa ziņā Lietuva ir pirmajā vietā, bet tālāk rindojas Vācija un Polija.
Dati rāda lielas izmaiņas tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Eksports uz ASV ir piedzīvojis ievērojamu kritumu – gandrīz par 40%. Galvenokārt tas noticis tāpēc, ka turp sūtām daudz mazāk koka izstrādājumu un kokogļu. Turpretī imports no ASV ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, jo esam no turienes iepirkuši daudz vairāk minerālproduktu.
Neskatoties uz sarežģīto situāciju reģionā, eksports uz Krieviju februārī nedaudz pieauga, sasniedzot 81 miljonu eiro. To visvairāk ietekmēja tieši pārtikas preču pārdošana. Interesanti, ka salīdzinājumā ar janvāri eksports uz šo valsti pieauga pat par 28%, pateicoties tekstilizstrādājumiem. Tajā pašā laikā imports no Krievijas ir turpinājis strauji kristies un tagad veido vairs tikai 3,2 miljonus eiro.
Ar Ukrainu tirdzniecības apjomi ir samazinājušies abos virzienos. Mēs mazāk uz turieni sūtām elektroiekārtas un mehānismus, savukārt no Ukrainas mazāk iepērkam ķīmiskās rūpniecības ražojumus. Arī ar Baltkrieviju eksports ir sarucis, lai gan februārī tas bija nedaudz aktīvāks nekā janvārī, jo tika pārdots vairāk optisko ierīču. Imports no Baltkrievijas ir samazinājies ļoti krasi – par vairāk nekā 80%, visvairāk sarūkot eļļu un tauku ievešanai.
